Informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām

Tiesības saņemt izdienas pensiju ir atsevišķos amatos un profesijās strādājušajiem, kuriem pēc noteikta laika nostrādāšanas turpmākais darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālo bīstamību.

Sākotnēji tiesības uz izdienas pensijām tika piešķirtas Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un militārpersonām, bet kopš 1998. gada, kad tika veikta izdienas pensiju sistēmas reforma, pakāpeniski saņēmēju loks paplašināts un pašlaik iekļauj arī prokurorus, Satversmes aizsardzības biroja amatpersonas, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātra un cirka māksliniekus, kā arī tiesnešus, diplomātus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, tāpat arī Valsts drošības dienesta un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonas, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītos darbiniekus.

Izdienas profesijās Latvijā šobrīd nodarbinātiaptuveni 24 tūkstoši cilvēku. Vidējais vecums, kurā šobrīd dodas izdienas pensijā, ir 49,7 gadi. Vienlaikus statistika rāda, ka 47 % no izdienas pensiju saņēmējiem darba tirgū pēc pensionēšanās vairs neiesaistās vai dara to minimālā apjomā,bet 42 %ienākumi, iesaistoties nodarbinātībā, nesasniedz minimālo algu.

Izdienas pensiju izmaksu prognozes liecina, ka 2025. gadā to apmērs sasniegs 135 miljonus eiro, bet 2030. gadā – jau 207 miljonus eiro.

• Izdienaspensijas izmaksa tiek turpināta arī iestājoties valsts vecuma pensijai,no valsts budžeta sedzot starpībustarp vecuma un izdienas pensiju, ja izdienas pensija pārsniedz vecuma pensijas apmēru.
• Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu (izņemot prokurorus) sistēmas darbiniekistāžā var ieskaitīt 80 procentus no citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātā laika.
• Pensiju saņēmēju grupas un nosacījumi irpievienoti situatīvi, ar konkrētu motivāciju un nav pārskatīti mainoties apstākļiem.
• Izdienas pensijaiturpina kvalificēties arī administratīvo funkciju veicējiun citas personas, kuru darba pienākumi pēc būtības neatbilst izdienas pensijas subjektam.
• Izdienas pensijassistēmu regulē nozariski normatīvie akti, kas ir vēsturiski novedis pie situācijas, ka izdienas pensijas subjektiem ir dažādi izdienas pensijas saņemšanas nosacījumi (vecums, stāžs, apmērs u.c.).
• Izdienas pensijuaprēķina no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem 5 gadiem, kas rada būtiski atšķirīgus izdienas pensijas apmērus starp iestādēm un nav salīdzināma ar pieeju vecuma pensiju apmēra noteikšanā no iemaksām visā nodarbinātības ciklā.
• Pastāvnevienlīdzība starp iestādēm,kur starp pielīdzināmu funkciju veicošām iestādēm kāda ir, bet cita nav izdienas pensijas subjekts (piemēram, VID Finanšu un Muitas policija un Valsts policija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs un Valsts policijas Ekspertīžu birojs).

Ņemot vērā izdevumu pieaugumu, nevienlīdzību starp profesiju grupām un zemo iesaisti darba tirgū pēc izdienas pensijas saņemšanas, sākts darbs pie izdienas pensiju sistēmas sakārtošanas principiem.

• Līdz 2025. gada 19. augustam vienojas par reformas principiem, un Valsts kanceleja sagatavo reformas pamatojuma un piedāvājuma izklāstu, kas iekļaujams izdevumu pārskatīšanas ziņojumā.
• Līdz 2025. gada septembrim attiecīgās nozaru ministrijas un Valsts kanceleja sagatavo nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos iesniegšanai budžeta likumprojektu paketē – “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam».
• Līdz 2027. gada 1. janvārim ministrijas nodrošina iekšējo normatīvo aktu aktualizēšanu,IKT sistēmu pielāgošanu reformas īstenošanai.

Aktuāli

Prezentācijas

Video

Pētījumi