Zviedri (zviedru:svenskar) ir viena no Eiropasnācijām, kas cēlusies noģermāņiem un runāzviedru valodā,Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).[1]
Izveidojusies,Skandināvijas pussalā ienākot ziemeļģermāņu ciltīm. Ienākot šajās teritorijās, zviedru senči daļēji sajaucās arsomiem unsāmiem.[2] Šobrīd(2011) zviedru skaits tiek lēsts ap 8 miljoniem cilvēku, no kuriem lielākā daļa mīt Zviedrijā. Zviedri dzīvo arī Somijā, kur to skaits sastāda ap 250 tūkstošiem. Relatīvi lielas zviedru diasporas mīt arīSpānijā,Amerikas Savienotajās Valstīs,Norvēģijā, kā arī citās valstīs. Pēc reliģiskāspārliecības lielākoties luterāņi.[3]
| Deklarētā tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 |
|---|
| zviedri | 201 | 313 | 451 | 324 | 292 | nez. | 12 | 7 | 23 | 127 | 217 |
Krišjāņa Barona "Latvju dainās" apkopoti 27 tautasdziesmu varianti ar leksēmu "zviedri", pie kam visvairāk dziesmu nākušas noVidzemes. Ne viemēr leksēmazviedri nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmēZviedru Vidzemes latviešus.[4]
Maz ticams, ka latviešu tautasdziesmās par zviedriem saglabātas atmiņas paraizjūras sirojumiem, drīzāk jau par vēlākajiem, 17. un 18. gadsimta kontaktiem ar zviedru tautu:
Es apkalu kumeliņ(u)
Tēraudiņa pakaviem;
Es pārbraucu pār jūriņu
Zviedru meitas lūkoties. | Jūdziet man sirmus zirgus,
Brauksim zviedru zemītē;
Atvedam zviedru meitu
Ar sudraba ielokiem. | Celies agri, zviedru meita,
Sukā savus garus matus:
Aiz Daugavas zirgi zviedza,
Atjās prūšu precenieki. | |
Sargaities, jaunas meitas,
Kuŗai skaists vainadziņš:
Kuŗai skaists vainadziņš,
Spers tai zviedru vanadziņš.
| Sargies, lauka cielaviņa,
šaus tev' zviedru vanadziņš,
šaus tev' zviedru vanadziņš
Ar tiem vaska cimdiņiem. | Balta balta gaigaliņa
Zem tiltiņa mazgājās;
Atskrien zviedru vanadziņš,
Spalvas vien noputēja. | |
