Zieds irsegsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražotsēklas. Ziediem izšķir vairākas daļas:ziedkātu,ziedgultni,apziedni,androceju ungineceju.[1] Ziedi galvenokārt atšķiras pēc veida, izmēra un krāsas. Dažiem ziedaugiem ziedi aug uz atsevišķiem kātiem, bet vairumam tie atrodas uz viena kāta un veido ziedkopas. Pēc tā, kāds ir ziedkopu sazarojums, ziedkopas iedala cimozajās jeb simpodiālajās ziedkopās un racemozajās jeb monopodiālajās ziedkopās.[2] Sinonīms vārdam "zieds" irpuķe, lai gan precīzāk ar šo apzīmējumu apzīmē ziedu arkātu unlapām.
Ziedu veidoziedkāts,ziedgultnis,apziednis,androceja unginecejs. Ziedkāta galā atrodas ziedgultnis, uz kura balstās visas pārējās daļas no zieda. Divkāršu apziedni veidovainaglapas unkauslapas. Ja kauslapas ziedam nav, tad to sauc par vienkāršu apziedni. Ja visas vainaglapas ir vienādas, tad to sauc par kārtnu ziedu, bet ja ir atšķirīgas, tad — par nekārtnu ziedu.[3] Ir ziedi, kuriem nav apziedņa, piemēram,ošiem. Androceju veidoputekšņlapu kopa. Putekšņlapu veidoputekšnīca,putekšņmaciņi unputekšņlapas kāts. Putekšņlapas kāts var putekšņlapā nebūt, piemēram,kartupeļiem. Un visbeidzot gineceju veidoaugļlapu kopa. Augļlapas veidojas saaugot kopāauglenīcām. Auglenīcu veidodrīksnas,irbulis unsēklotne.
Ir divi apputeksnēšanas veidi: pašappute un svešappute.
Zieda uzbūves diagramma
Pašappute notiek, kad putekšņi no zieda putekšņlapām nonāk uz tā paša zieda drīksnas. Pašappute notiek ziedos, kur putekšņlapas un auglenīca nobriest vienlaikus, un tie ir novietoti tā, lai ziedputekšņi varētu nonākt uz zieda drīksnas. Šādiem augiem nav nepieciešams nodrošinātnektāru un ziedputekšņus kā pārtiku apputeksnētājiem.[4]
Svešappute notiek, kad putekšņi no viena zieda putekšņlapām nonāk uz otra zieda drīksnas.[4]
Daudzi ziedi ir attīstījušies, lai pievilinātu dzīvniekus, tādējādi padarot tos parziedputekšņu pārnēsātājiem. Pēc apaugļošanas zieda auglenīca pārtopaugļos, kas satursēklas.
Ziedi jau vēsturiski ir bijuši nozīmīgi dažādu tautu kultūrās.[5][6][7] Tie tiek izmantoti kā dekorācijas, gan tie ir saistīti ar dažādām tradīcijām (kāzām,bērēm),[6] kā arī ziedi tiek izmantoti dažādos rituālos, ezotērikā,reliģiskās tradīcijās,[8] holistiskajā medicīnā untautas medicīnā, kā arī vairāki ziedi tiek lietoti uzturā.[9] Ziedu dāvināšanas tradīcijām pirmsākumi iespējams ir meklējamasSenajā Grieķijā unSenajā Ēģiptē, kur tas tika darīts gan reliģiskiem nolūkiem, gan lai izrādītu sentimentu.[7]
