Voyager 1 ir pagaidām vistālāk no Zemes esošais cilvēku veidotais aparāts.2006. gada15. augustā tas bija sasniedzis jau 100AU attālumu no Zemes, betheliopauze tika sasniegta 2012. gada 25. augustā.
2020. gada novembrī kosmiskais aparāts atradās vairāk kā 151 AU attālumā no Zemes.[1] Ik gadu tas attālinās par 539 miljoniemkm.
Voyager 1 sākotnēji tika plānots kāMariner 12 un ietilpaMariner programmā. Aparāts tika palaists pēcVoyager 2 (Mariner 11). Voyager 1 tika veidots tā, lai varētu izmantot tolaik jauno metodi —gravitācijas manevru. Veiksmīgas apstākļu sakritības dēļ Voyager aparāti tika radīti laikā, kad lielās planētas:Jupiters,Saturns,Urāns unNeptūns, atradās pozīcijās, lai sekmīgi veiktu gravitācijas manevrus. Lai gan teorētiski bija iespējams viena lidojuma laikā apmeklēt visas četras planētas, finansējums tolaik tika piešķirts tikai divu planētu (Jupitera un Saturna) izpētei. Veiksmīgais planētu izvietojums ļāva tās sasniegt tikai 12 gados, nevis 30, kā tas būtu parastos apstākļos.
Voyager 1 sāka Jupitera fotografēšanu 1979. gada janvārī. Vistuvāk Jupiteram aparāts atradās1979. gada5. martā, tikai 349 000 km no planētas centra. 48 stundu laikā, kamēr aparāts atradās vistuvāk planētai, tika iegūti visaugstākās izšķirtspējas attēli. Fotografēšana tika pārtraukta aprīlī.
Ar abiem Voyager aparātiem tika izdarīti nozīmīgi atklājumi par Jupiteru un tā pavadoņiem. Pārsteidzošākais no tiem bija vulkāniskās aktivitātes atklāšana uzJo, kura līdz tam nebija novērota ne no Zemes, ne ar kosmiskajiem aparātiemPioneer 10 unPioneer 11.
Pēcgravitācijas manevra veikšanas pieJupitera Voyager 1 devās uzSaturnu. 1980. gada novembrī aparāts pārlidoja Saturnu,1980. gada12. novembrī atrodoties tikai 124 000 km attālumā no planētas mākoņu virsmas. Aparāts noteica Saturna gredzenu sarežģīto struktūru un pētīja Saturna unTitānaatmosfēras. Tā kā jau agrāk uz Titāna bija atklāta bieza atmosfēra, Voyager kontrolieriReaktīvās kustības laboratorijā nolēma pārtraukt Voyager 1 lidojumu uz pārējām planētām un nosūtīja to pētīt Titānu. Pietuvošanās Titānam radīja vēl lielāku novirzi no agrākā kursa. Nolidojot gar Titānu,Reju unMimasu, Voyager 1 devās tālāk, prom noSaules sistēmas.
2013. gada21. martā tas atradās 123,684AU attālumā.[3]2013. gada 12. septembrī paziņots, kaheliopauze tika sasniegta 2012. gada 25. augustā, kad tika novērotas ievērojama enerģētisko daļiņu blīvuma izmaiņas.
Voyager 1 nelido nevienas konkrētas zvaigznes virzienā, taču pēc apmēram 40 000 gadiem tas atradīsies tikai 1,6 gaismas gadu attālumā noAC+79 3888.[4] Tā ir zvaigzneŽirafes zvaigznājā.
Zelta plates vāks. Uz tā atrodaspiktogrammas, kā lietot plati
Voyager aparātos atrodas arī vēstījumscitplanētiešiem. Katrā aparātā atrodas zelta plate ar fonogrāfiski ierakstītiem attēliem un skaņu, kuri izvēlēti tā, lai attēlotu dzīvības un kultūras dažādību uz Zemes.
.png)
