Vorika (angļu:Warwick; izrunā:/ˈwɒrɪk/) ir pilsēta un pagastsAnglijas rietumos,Vorikšīras grāfistes tradicionālā galvaspilsēta unVorikas distrikta otra lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grafistes vidusdaļāEivonas upes krastos155 km no valsts galvaspilsētasLondonas. Pašā pilsētā ir 32 tūkstoši iedzīvotāju, bet kopā arRojallemingtonspā,Vaitnešu un piepilsētas ciemiem veido aglomerāciju ar 104 tūkstošiem iedzīvotāju.
Apdzīvota vieta Eivonas krastā pastāv vismaz kopš 5. gadsimta, bet vēstures avotos pirmoreiz minēta 914. gadāAnglosakšu hronikā kāWæringwīc nocietināta apmetne, ko uzbūvējusiMersijas valdniece Etelfleda, lai aizsargātos pretvikingu iebrukumiem. 10. gadsimta sākumā tika nodibināta šīra (grāfiste) un Vorika kļuva par tās galveno pilsētu. 1068. gadāViljams Iekarotājs uzbūvēja Vorikas pili. Vorika attīstījās kā militārs un administratīvs centrs, bet tās novietojums bija neizdevīgs attiecībā pret tirdzniecības ceļiem, tādēļ tas viduslaikos nebija ne ražošanas, ne tirdzniecības centrs. 1119. gadā dibināta Vorikas priorija, bet beidz pastāvēt 1536. gadā klosteru likvidēšanas kampaņā. 1694. gada 5. septembra ugunsgrēkā nodega liela daļa pilsētas apbūves, tādēļ Vorikas centrā lielākoties ir 17. un 18. gadsimta celtnes — tā savulaik atzīta par vienu no modernākajām Anglijas pilsētām.
1800. gadā cauri pilsētai uzbūvēja kuģojamus kanālus, kas vēlāk kļuva par Grandjūnionkanālu. 1852. gadā pilsētu savienoja ar dzelzceļu. Neskatoties uz šiem infrastruktūras uzlabojumiem, Vorikai gāja secenrūpnieciskās revolūcijas izaugsme — 17. gadsimta beigās pilsētā bija ap 3 tūkstošiem iedzīvotāju, 1801. gadā — 5592 iedzīvotāji, 1851. gadā — 10 952 iedzīvotāji, bet 1951. gadā — 16 051 iedzīvotāji.[1] Lēnajai Vorikas izaugsmei nozīmīgs faktors bija kaimiņos esošāsRojallemingtonspā kūrortpilsētas straujā izaugsme no 18. gadsimta.
.jpg)
.svg)
