Saskaņā ar oficiālo nosaukumu un1992. gada konstitūciju.
Vjetnama (vjetnamiešu:Việt Nam), oficiālais valsts nosaukumsVjetnamas Sociālistiskā Republika (Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam), ir valstsIndoķīnas pussalā. Ziemeļos robežojas arĶīnu, ziemeļrietumos arLaosu, dienvidrietumos arKambodžu un austrumos arDienvidķīnas jūru. Vjetnamas kopējā platība ir 331 690km², pēc 2017. gada provizoriskajiem datiem Vjetnamā dzīvo 94,57 miljoni iedzīvotāju. Tā ir 14. visapdzīvotākā valsts pasaulē un 9. apdzīvotākā valsts Āzijā. Vjetnama savu neatkarību pasludināja 1945. gada 2. septembrī. Citas valstis to atzina tikai 1954. gadā.
Kopš 1976. gada, kad atkal apvienojās Vjetnamas ziemeļu un dienvidu daļa, valsts galvaspilsēta irHanoja. Lielākā Vjetnamas pilsēta ir Hošimina, Hanoja ir otrā lielākā. Hanoja ir valstssaimniecības unkultūras centrs. Vjetnama ir viena no četrām atlikušajām pasaules valstīm, kuras oficiālā valsts iekārta irkomunisms un valsti pārvalda viena partija. Vjetnama irPasaules Tirdzniecības organizācijas,Frankofonijas,Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas un citu organizāciju pilntiesīga dalībvalsts. Kopš 2000. gada Vjetnamas saimniecība ir viena no straujāk augošajām saimniecībām pasaulē.[2]
Saskaņā ar arheoloģiskajiem atradumiem pie Do kalna, zinātnieki uzskata, ka pirmie cilvēki šeit dzīvojuši jau pirms 300 000 gadu. ĶīnasPiecu dinastiju un Desmit valstu laikā 938. gadā Vjetnamas ziemeļos radās pirmā neatkarīgā vjetu valsts. 13. gadsimtā tā spēja pretoties Ķīnas mongoļuJuaņu dinastijas imperatoru agresijai. 1428. gadā varu ieguva vjetnamiešu Lē dinastijas (Nhà Lê) imperators Lē Loi (Lê Lợi), kas uzvarēja karā pret ķīniešiem un paplašināja savu valsti uz dienvidiem līdzMekongai. 1802. gadā pie varas nokļuva Nguenu dinastijas imperatori, kas pārcēla valsts galvaspilsētu uzHue un nosauca valsti par Vjetnamu.
1862. gadā Francija kolonizējaKohinhinas ("Koči Ķīnas") teritoriju pieMekongas deltas, bet 1883. gadā uz ziemeļiem no tās izveidojaTonkinas unAnnamas protektorātus. Otrā pasaules kara laikā Vjetnamu pārvaldījaVišī Francijas administrācija, kas 1940. gada septembrī atļāva kolonijā ienāktJapānas karaspēkam.Pēc Japānas sakāves sākāsPirmais Indoķīnas karš, kas ilga no 1946. līdz 1954. gadam, kad pēc Ženēvas vienošanās Vjetnamu sadalījaZiemeļvjetnamā unDienvidvjetnamā. Bija paredzēts, ka1956. gadā notiks vispārējas vēlēšanas abās Vjetnamas daļās un valsts apvienosies, taču pēc komunistu uzbrukuma 1955. gadā sākāsVjetnamas karš, kurā Ziemeļvjetnamai palīdzējaPadomju Savienība, bet Dienvidvjetnamai ASV. Karš ilga līdz 1973. gadam, kad pēc Parīzes vienošanās par kara pārtraukšanu un miera atjaunošanu Vjetnamā atkal tika nodibināts miers.Lielas ekonomiskās grūtības Vjetnamai radījaPadomju Savienības sabrukums.[4]
Ziemeļdaļā Vjetnama robežojas ar Ķīnu, bet austrumos tai ir 3200 km gara krasta līnija. Vjetnamas ziemeļrietumu daļa ir kalnaina, un tur atrodas valsts augstākā virsotne — 3143 m augstais Fanši kalns. Augstkalnu teritorijas aizņem gandrīz ⅔ Vjetnamas teritorijas, kalnu grēdu virsotnes iezīmē robežu ar Laosu un tālāk dienvidos — ar Kambodžu. Vairums kalnu nogāžu ir apaugušas ar mežiem vai arī izcirsto koku vietā ierīkotas tējaskrūmu, kaučukaugu unkafijkoku plantācijas. Austrumos no augstkalnu teritorijām stiepjas garš piekrastes līdzenums, kas robežojas arTonkinas līci un Dienvidķīnas jūru.[5]
Vjetnamas centrālajā un dienvidu daļā valdatropisks klimats ar siltu vai karstu laiku un spēcīgām lietusgāzēm. Vasarā un rudenī sezonāliemusonu vēji atnes nokrišņus un spēcīgustaifūnus. Vjetnamas ziemeļdaļā (ieskaitotHanoju) valda mitrssubtropu klimats.[6]
Vjetnamā ir sastopami dažādi lielie zīdītāji, kā ziloņi un degunradži, savvaļas kaķi un leopardi, tīģeri, lāči, antilopes, savvaļas buļļi un brieži. Lietusmežos ir liela pērtiķu, lemuru un panteru sugu daudzveidība. Valstī ir apmēram 400 putnu sugu un daudzu rāpuļu sugu. Katru gadu Vjetnamā tiek atklātas arvien jaunas dzīvnieku sugas.[7]
Valdības politiku nosaka Vjetnamas Komunistiskās partijas CK Politbirojs, ko vada partijas ģenerālsekretārs. Saskaņā ar konstitūciju, kas apstiprināta 1992. gada aprīlī, valsts galva ir prezidents, bet premjerministrs vada valdību.[3] Likumdevēja vara ir Vienpalātas Nacionālās asamblejas (Quoc-Hoi) rokās, kurā ir 450 vietu, un kuras locekļus ievēlē uz pieciem gadiem.[8] Piedalīšanās Kabineta un likumdevēja sēdēs ļauj prezidentam būt starpniekam starp izpildvaru un likumdevējvaru un apstiprināt norīkojumus amatā abās jomās. Lai nepieļautu, ka vietējās amatpersonas bloķē nacionālās programmas, konstitūcija piešķir premjerministram pilnvaras iecelt premjerministra vietniekus un ministrus, atlaist vietējo tautas komiteju priekšsēdētājus un atcelt komiteju lēmumus, ja to apstiprina likumdevējs. Lai gan vienpalātas Nacionālā asambleja joprojām ir partijas kontrolē, pēdējos gados tās nozīme ir pieaugusi[3] Tiesu varu pārvalda Augstākā tautas tiesa; galveno tiesnesi pēc prezidenta rekomendācijas uz pieciem gadiem ievēlē Nacionālā asambleja[8]
Galvenās rūpniecības nozares ir pārtikas rūpniecība, kalnrūpniecība, cementa ražošana, ķīmiskā mēslojuma ražošana, stikla rūpniecība, autoriepu ražošana, naftas, ogļu ieguve, tēraudliešana un papīrrūpniecība. Galvenie lauksaimniecības produkti ir nelobīti rīsi, kukurūza, kartupeļi, kaučuks, soja, kafija, tēja, banāni; putni, cūkas un zivis.[8]
Rīsi ir vairumā ēdienu, un gatavošanas metodēs ietilpst grilēšana, cepšana, vārīšana un tvaicēšana. Valsts koloniālā pagātne atspoguļojas ēdienos, kur ziemeļdaļai ir spēcīga ķīniešu ietekme, savukārt Hue apgabals ir pikantāks un to ietekmējuši francūži, un ēdieni Vjetnamas dienvidu daļās mēdz būt asi un pikanti.
Vjetnama ir otrs lielākais kafijas ražotājs pasaulē pēc Brazīlijas. Tradicionālo vjetnamiešu kafiju gatavo ar kausu un pasniedz pie galdiem, kamēr vēl brūvē. To raksturo blīva, spēcīga garša, kurai var būt nepieciešams nedaudz cukura uniebiezināta piena. Iebiezināts piens sākotnēji tika izmantots tā pieejamības dēļ, tomēr daudzi to turpina lietot.[9]
.svg)