- Šis raksts ir par šķiedru. Par vilnu, kas klāj dažus zīdītājdzīvniekus, skatīt rakstuapmatojums.
| Vilna |
|---|
 Vilna |
| Šķiedras veids | - dzīvnieku izcelsmes šķiedra
- proteīnu šķiedra
|
|---|
| Lietojums | vilnas audums |
|---|
| Krāsa | dažāda, dominē baltie toņi |
|---|
| Īpašības |
|---|
| Šķiedras garums | 50–200 mm[1] |
|---|
| Šķiedras diametrs | 15–130 μm[1] |
|---|
| Blīvums | 1,32 g/cm³[2] jeb 1320 kg/m³ |
|---|
| Stiepes izturība | 150–250 N/mm²[3] |
|---|
Vilna ir nodzīvniekiem iegūtašķiedra, kuru nocērpjaitām un citiemzīdītājiem ar biezu apmatojumu, piemēram,kazām,kamieļiem unlamām. Tikko nocirptu vilnu sauc par sviedrvilnu.[1] No vilnas tiek darinātadzija, ko pēc tam izmanto kā materiālutekstilizstrādājumu izgatavošanā. No vilnas izgatavo arīvati. Vilna ir viens no svarīgākajiem dzīvnieku pasaulestekstilrūpniecības produktiem. Šajā jomā vienīgizīds spēj konkurēt. Cilvēks vilnu ir sācis izmantot aptuveni 3000 gadus p.m.ē. Mūsdienās visvairāk vilna tiek iegūtaAustrālijā,Ķīnā unJaunzēlandē. Vilnas galvenā sastāvdaļa irkeratīns, kas veido 80–85% no tās sastāva.[3]
Vilnu veido smalka, bieži spirālē savītašķiedra. Šķiedru viegli var burzīt, locīt, saspiest, bet pēc iedarbības atkal atjauno savu sākotnēju izskatu. Tas padara vilnu mīkstu un pūkainu, kā arī ir praktiski izmantojama. Vilna labi uzsūc mitrumu,higroskopiskums ir 14–17%,[2] bet tajā pašā laikā slikti aizvada siltumu, un šīs abas īpašības ļauj no vilnas izstrādātaudumu. Vilnas apģērbs labi saglabā ķermeņa siltumu. Vilnas audumam piemīt arī laba gaisa caurlaidība, ko nodrošina šķiedru spirālveida forma. Tas veicina arī dabisku tās attīrīšanos.
Vilnas šķiedru veido divas vai trīs daļas: epiderma, kortekss jeb garoza un serde. Kortekss veido vilnas lielāko daļu no masas. Korteksu veido divi spirāliski kopā salikti puscilindri — ortokortekss un parakortekss.[3] Serde padara šķiedru trauslāku un neizturīgāku. Vilnas galvenā sastāvdaļa irkeratīns, kas veido 80–85% no tās sastāva, bet 15–17% veido nekeratīnaolbaltumvielas.[3] Ir arītaukvielas un augu piemaisījumi kāsalmi unsiens.
- ↑1,01,11,2Bērziņa, V. (Velta).Tekstilmateriālu apdare. Rīga : Avots, 1987. 24. lpp. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2020. gada 19. februārī. Skatīts: 2020. gada 19. februārī.
- ↑2,02,1Bērziņa, V. (Velta).Tekstilmateriālu apdare. Rīga : Avots, 1987. 26. lpp. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2020. gada 19. februārī. Skatīts: 2020. gada 19. februārī.
- ↑3,03,13,23,3Bērziņa, V. (Velta).Tekstilmateriālu apdare. Rīga : Avots, 1987. 25. lpp. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2020. gada 19. februārī. Skatīts: 2020. gada 19. februārī.
