Zinātniskais nosaukumsZygoptera ir cēlies nogrieķu valodas. Pirmā vārda daļazygolatviski nozīmēpāris, bet otrā daļa -ptera nozīmēspārni. Nosaukums atspoguļo faktu, ka tām ir divi pāri līdzīgu spārnu. Atpūšoties tās spārnus parasti tur sakļautus gar ķermeņa sāniem, bet reizēm paceltus un sakļautus vertikāli gaisā.
Vienādspārnu spēres ir līdzīgasdažādspārnu spārēm (Anisoptera), bet parasti ir par tām mazākas un smalkākas. To ķermeņi ir trauslāki, adatai līdzīgi. Atpūšoties tās spārnus parasti tur sakļautus paralēli gar slaido ķermeni. Toties dažādspārnu spāres spārnus tur perpendikulāri pret ķermeni. Kā jau nosaukums norāda abi spārnu pāri vienādspārnu spārēm ir gandrīz vienādā platumā, kā arī to dzīslojums ir vienāds.[1] Arīacis vienādspārnu spārēm novietotas atšķirīgi kā dažādspārnu spārēm. Tās atrodas attālināti viena no otras, bet dažādspārnu spārēm tās saskaras.[2]
Gan spāres, gan to kāpuri ir plēsīgi un barojas ar citiemkukaiņiem. Pieaugušas spāres parasti medī dažādus nelielus kukaiņus. Izņēmums irPseudostigmatidae dzimtas sugas, kas specializējušāszirnekļu medībās, tos uzlasot no pašu tīkliem.[1] Kāpuri mājo dīķos, strautos, dažādos seklosūdeņos, reizēm tos var atrast pat koku dobumos.[1] Kāpurs upuri nomedī, "izšaujot" garo apakšlūpu un uzķerot ar to kukaini.
Dažām sugām pārošanās laikā ir raksturīgatēviņu izrādīšanās. Tie, nosēžotiesmātītei priekšā, izrāda savus zaigojošos spārnus vai ķermeni. Pārošanās laikā spāres saķeras riteņa pozā, tādā veidā pat lidojot kopā. Tēviņš bieži paliek pieķēries pie mātītes patolu dēšanas laikā. Olas parasti tiek iedētas augu šūnās, izmantojot asmenim līdzīgo olu dējekli. Dažas sugas olas dēj ūdenī, mātītei atrodoties kontaktā ar ūdenistundu vai ilgāk. Tēviņš tikmēr ārpusē gaida mātīti un, ja nepieciešams, tai palīdz pacelties gaisā no ūdens virsmas.[1]
