Zviedru Viborgas pils un pilsēta 1709. gadāVīpuri ģerbonis līdz 1944. gadam
1293. gadāSomijas krusta karu laikā zviedri uzcēla pirmo Vīborgas cietoksni. 1323. gadā pēc Nēteborgas (Nöteborg) miera līgumaNovgoroda atzina zviedru tiesības uz Viborgu, betMaskavija 1496.—1499. gada karā laikā atkal mēģināja to ieņemt.
1617. gadā visu Karēlijas rietumu daļu iekļāva Zviedrijas lielvalsts sastāvā, 1634. gadā to sadalīja Viborgas jeb Nīslotas lēnē (zviedru:Viborgs och Nyslotts län) dienvidrietumos unKeksholmas lēnē (Kexholms län) ziemeļaustrumos.
Lielā Ziemeļu kara laikā 1710. gadā Krievijas carsPēteris I ieņēma Viborgas cietoksni. 1744. gadā izveidojaViborgas guberņu,Katrīnas II valdīšanas laikā to pārveidoja parViborgas vietniecību (1783—1797), betAleksandra I valdīšanas laikā parSomijas guberņu (Финляндская губерния, 1802—1811). 1790. gadā pie pilsētas notika liela jūras kauja —Viborgas kauja, kurā Krievijas flote sakāva zviedrus. No 1812. gada kā Viborgas guberņu (krievu:Выборгская губерния,zviedru:Viborgs län) to iekļāvaSomijas lielhercogistes sastāvā.
PēcFebruāra revolūcijas 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja Somijas neatkarību. Starp pasaules kariem Vīpuri, kā tolaik sauca Viborgu, bija otrā lielākā Somijas pilsēta.
Ziemas kara laikāPadomju Savienība okupēja Viborgu un 1940. gada 31. martā inkorporējaKarēļu-somu PSR. T.s.Turpinājuma kara (1941—1944) laikā Somijas armija 1941. gada 29. augustā to atkal atguva, bet 1944. gada 20. jūnijā pie Viborgas notika lielā Tali-Ihantalas kauja, kuras laikā nopostīja daudzas pilsētas vēsturiskās ēkas.
1944. gada septembrī PSRS valdība atdalīja Viborgas rajonu no Karēļu-somu PSR un iekļāva toĻeņingradas apgabala sastāvā. Somijas Republika atteicās no Viborgas pēc 1947. gada Parīzes līguma nosacījumiem. Pilsētas somu iedzīvotāji evakuējās uz Somiju.
Savulaik Viborgas baznīcā laulājāsVituss Berings. Vīpuri skolas gadus pavadīja ķīmiķis, Nobela prēmijas laureātsArturi Ilmari Virtanens (Artturi Ilmari Virtanen, 1895—1973).
