Sākotnēji Venera bija sakņu dārzu —augāja — aizbildne, kuras vārds nozīmēja „daile” — plaukstošas dabas daile. Vēlāk viņa kļuva par pavasara, puķu un visas dabas krāšņuma valdnieci. Vēlāk mīts par Aineju iespaidoja Veneras saplūšanu ar grieķu Afrodītes nozīmi, kas noveda līdz tam, ka Venera kļuva par mīlas dievi. Runā, ka tikai tad, kad pati iemīlējās un iepazina priekus un ciešanas, ko sagādā šīs jūtas, viņa kļuva par mīlas dievi. Tāpat kā Afrodīte, viņa kļuva par ne tikai mīlas, bet visa skaistuma dievi, kur vien viņa spēra kāju, tur izauga visskaistākās puķes. Tā kā Afrodīte bijaEneja māte, Venera kļuva par Eneja pēcnācēju ciltsmāti un visasRomas aizgādni.
Veneras tēvs bija dievu tēvs Jupiters un viņas mīļākie bijaMarss unVulkāns. Viņas dēls irAmors, kurš ir viņas patstāvīgais pavadonis.
Viskrāšņāk Veneras kults uzplaukaJūlija Cēzara, romiešu imperatora, laikā, kurš sevi devēja par dievietes pēcteci. Tad tika uzcelta lieliska Veneras Radītājas pils.
Līdz ar Austrumu kultu izplatīšanos Veneru sāka identificēt ar citām dievietēm —Izīdas unAstartes kultiem.
Venera, Saules sistēmas planēta, ir nosaukta tieši par godu dievietei.
