Vapiti jebKanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela augumabriežu dzimtas (Cervidae)pārnadzis (Artiodactyla), kas piederbriežu ģintij (Cervus).
Ārēji vapiti ir līdzīgsEiropasstaltbriedim (Cervus elaphus). Šīs līdzības dēļ ilgu laiku valdīja uzskats, ka tās ir vienas sugas divas pasugas. Tomēr 2004. gadaDNS pētījumos noskaidrojās, ka tās ir divas atšķirīgassugas.
Vapiti mājomežos un mežmalās. Tie ir sastopamiZiemeļamerikā unĀzijas austrumos, kā arī tikušiintroducēti vairākās valstīs, kāArgentīna,Austrālija, unJaunzēlande. Tie ir labi pielāgojušies jaunajiem dzīves apstākļiem un kļuvuši kaitīgi vietējām sugām, tām atņemot dzīves telpu.
Vapiti slimo ar dažām infekcijasslimībām, ar kurām var saslimt arīliellopi. Lai ierobežotu slimību izplatību, vapiti tiek vakcinēti. Dažas Āzijastautas vapiti ragus un ragu ādu izmanto tradicionālajā medicīnā. Vapiti ir iecienīts medījums, un tāgaļas sastāvā ir vairākolbaltumvielu nekā liellopa vaivistas gaļā.[1]
Ziemā vapiti izaug biezs kažoks, bet uz kakla garas krēpes, attēlāKalifornijas vapiti (C. canadensis nannodes)Vislielākā vapiti pasuga irRūzvelta vapiti (C. canadensis roosevelti)
Vapiti ir viens no lielākajiembriežu dzimtas dzīvniekiempasaulē un viens no lielākajiemzīdītājiemZiemeļamerikā unAustrumāzijā. Briežu dzimtā vienīgialnis (Alces alces) unsambarbriedis (Rusa unicolor) ir lielāki par vapiti. Tēviņi ir aptuveni par 40% lielāki nekā mātītes, to augums skaustā vidēji ir 1,5 m, ķermeņa garums 2,5 m, svars 320 kg. Mātītes vidējais augstums skaustā ir 1,3 m, ķermeņa garums 2 m, svars 225 kg.[2] Pasugas savā starpā atšķiras ar ķermeņa lielumu, krāsu, ragu formu un izmēru. Vislielākā pasuga ir Rūzvelta vapiti, kurā lielākais datētais tēviņš ir svēris 600 kg.[3] Tumšākais un sarkanākais ir Mandžūrijas vapiti, bet visgaišākais un mazākais ir Alašana vapiti.[4]
Kopumā vapiti apmatojums ir sarkanbrūns vai dzeltenbrūns, ar tumšāk brūnukaklu unkājām. Pasugas, kuras dzīvo teritorijās ar aukstām ziemām, sākoties aukstajam laikam, izaudzē biezu ziemas kažoku. Piemēram,Sibīrijā un Ziemeļamerikā dzīvojošiem vapiti ziemas sākumā izaug biezas kakla krēpes, toties Mandžūrijas un Alašanas vapiti krēpes neaug.[5] Pavasarī ziemas kažoks tiek nomests un izaug jauns vasaras apmatojums. Ziemā kažoki ir gaišāki un pelēkāki nekā vasarā. Arī mežā dzīvojošiem vapiti kažoki ir tumšāki kā tiem, kas dzīvo atklātā ainavā.[6] Mazuļiem piedzimstot, kažoki ir klāti ar gaišiem lāsumiem. Vasaras beigās tie iegūst pieaugušiem raksturīgu apmatojumu. Dažiem Mandžūrijas vapiti lāsumi uz muguras var saglabāties ilgāku laiku, līdz tie kļūst nedaudz vecāki.[4] Visiem vapiti ir īsasastes.
Kā visiematgremotājiem vapiti ir četru kambarukuņģis, un barība tiek sagremota divas reizes. Pirmo reizi barība tiek saplūkta ātri, pavirši sakošļāta un norīta, bet klusā un mierīgā vietā vapiti noguļas, lai barību atrītu un rūpīgi sakošļātu vēlreiz.
Vieni no lielākajiem un skaistākajiem ragiem augKlinšu kalnu vapiti (C. canadensis nelsoni)[7]
Tēviņiem ir krāšņi ragi, bet mātītēm to nav. Ragi izaug katrupavasari, betziemā tiek nomesti. Lielākie ragi ir apmēram 1,2 metrus plati un sver 18 kg.[8] Ragi ir viens no ātrāk augošajiem briežu orgāniem. Vienas dienas laikā tie izaug par 2,5 cm. Sākumā tie ir mīksti un klāti ar samtainu ādu.Vasarā, ragiem pārkaļķojoties un kļūstot cietiem,āda tiek noberzta pret kādu koku vai krūmu. Pieaugušam briedim katram ragam var būt 8 vai vairāk zari. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka žuburu lielumam nav saistības ar dzīvnieka vecumu, bet ar individuālām īpatnībām un pasugas veidu. Lai gan individuāli, jo vecāks briedis, jo lielāki ragi. Salīdzinot dažādas pasugas, lielākie ragi izaug Tiaņšaņa vapiti un Ziemeļamerikas pasugām, bet vismazākie — Sibīrijas vapiti.[4] Salīdzinot ragus starp indivīdiem, lielākie ragi izaug tiem briežiem, kuriemtestosterona līmenis ir augstāks.[9] Beidzotiesriesta sezonai, ragi tiek nomesti.
Vapiti ir sociāli dzīvnieki un veido viena dzimuma barus, izņemot riesta laikuRiesta laikā tēviņš izveido harēmu, kurā ir 20 vai vairāk mātītesTēviņš sargā harēmu gan no konkurentiem, gan plēsējiem un tikpat kā neēd
Vapiti ir sociālidzīvnieki, un pieauguši īpatņi veido viendzimuma barus. Tikairiesta laikā starp tēviņiem sāncensība tiek atrisināta ragu cīņās, stiprākajam un veiklākajam izveidojot savuharēmu. Pirms cīņas tēviņi viens otram draud, viens otru novērtē, kā arī demonstrē pretiniekam sava ķermeņa un ragu lielumu.[10] Ja neviens neatkāpjas un nebēg, tad sākas cīņa ar ragiem, kuras laikā reizēm tēviņi tiek nopietni savainoti. Lai piesaistītu mātītes uzmanību, tēviņi zemē izrok bedri, kurā iečurā, un tad izvārtās savāurīnā. To kažoks piesūcas ar urīnu un, sajaucoties ar ķermeņasmakām, veido īpatnēju aromātu, kas uzbudina mātītes.[11]
Riesta laikā, sākot ar augusta sākumu, katram dominantam tēviņam ir savsharēms, ar kuru tas dzīvo kopā līdz ziemas sākumam. Harēmā ir apmēram 20 mātītes vai vairāk. Tēviņš to rūpīgi sargā no konkurentiem unplēsējiem.[12] Harēmu spēj izveidot tikai spēcīgs, labi attīstīts tēviņš. Pilnībā nobriedis tas ir apmēram 8 gadu vecumā. Tēviņi, kas ir 2—4 gadus veci vai vecāki par 11 gadiem, parasti nespēj izveidot harēmu. Vientuļie tēviņi riesta laikā uzturas kāda liela harēma tuvumā un visur tam seko. Dominantais tēviņš riesta laikā ļoti maz ēd, un zaudē apmēram 20% no sava svara. Līdz ar to tēviņš, kurš nav pietiekami spēcīgs, nespēj noturēt harēmu vai pēc tam ir pārāk vājš, lai pārziemotu.[10]
Tēviņiem ir ļoti skaļabalss, kuru var dzirdēt vairākukilometru attālumā. Riesta laikā tie tādējādi cenšas sasaukt mātītes. Mātītes parasti izvēlas to tēviņu, kura balss ir spēcīga un kura saucieni atskan samērā bieži.[13] Parasti tēviņi sauc agri no rītiem vai vakaros, kad sēžasmigla unskaņa ceļo tālu. Tā sauciens atgādinapelēkā vilka gaudošanu.
Kad riesta laiks ir beidzies, tēviņi nomet ragus un atkal apvienojas vecpuišu baros. Vapiti, kuram nav ragu, sevi aizstāv ar priekškāju spērieniem. Barā tiem ir vieglāk sevi aizsargāt no plēsējiem, jo barošanās laikā viens vai divi vēro apkārtni un sargā pārējos.[13]
Vapiti mēdz migrēt, īpaši tās pasugas, kas dzīvokalnos. Pavasarī tie dodas augstāk kalnos, sekojot kūstošiemsniegiem, bet rudenī dodas lejup. Arī medību sezona iespaido vapitimigrāciju.[14] Ziemas laikā vapiti dod priekšrokumežiem. Koki dod patvērumu no vēja un noslēpj no medniekiem, kā arī ziemas periodā vapiti barojas ar koku mizām. Tikai Rūzvelta vapiti var uzskatīt par nometnieku, kas visu gadu dzīvo vienā un tai pašā vietā.[13]
Vapiti barojas ar dažādāmstiebrzālēm,ziedaugiem,koku unkrūmulapām, dzinumiem un atvasēm. Atšķirībā no aļņiem, kas pamatā barojas ar koku lapām un dzinumiem, vapiti tāpat kāliellopi pamatā barojas arzāli.[15] Tiem patīk baroties no rītiem un vakaros, bet dienas laikā meklēt klusu un apslēptu vietu, kur var nogulties un atgremot no rīta apēsto barību. Vasarā tie ēd gandrīz visu laiku, uzņemot apmēram 9 kg barības dienā.[16]
Mātītes meklējas ļoti īsu laiku, vienu vai divas dienas, tēviņš ar to sapārojas 12 vai vairāk reižu. Beidzoties riesta laikam, harēms izjūk un vapiti atkal veido viena dzimuma barus. Mātīšu bari sastāv apmēram no 50 pieaugušām mātītēm un mazuļiem, kas tiek rūpīgi sargāti. Māte cenšas mazuļus pieturēt savā tuvumā. Ja mazulis aiziet pārāk tālu, tas tiek saukts atpakaļ. Lielos baros dienas laikā nepārtraukti notiek čalošana un blēšana. Ja baram tuvojas plēsējs, lielākās un spēcīgākās mātītes nostājas apkārt mazuļiem viena pie otras un cenšas plēsēju aizbaidīt ar priekškāju spērieniem. Tas ļoti bieži plēsējus arī aizbiedē.
Dzimumbriedums mātītēm var sākties otrā gada rudenī, lai gan tas nenotiek ātrāk, kamēr mātīte ir sasniegusi 200 kg masu.[17] Grūsnības periods ilgst 240—262 dienas. Parasti piedzimst viens vai ļoti reti — divi briedēni. Tas sver 15—16 kg. Kad pienāk laiks dzemdībām, mātīte atdalās no sava bara un vientulībā dzemdē mazuli. Tā paliek viena ar jaundzimušo līdz tas ir pietiekami nobriedis, tādējādi samazinot risku piesaistīt plēsējus.[11] Parasti briedēnam ir 2 nedēļas, kad māte atgriežas barā. Tas tiek zīdīts arpienu 2 mēnešus.[18] Sasniedzot 6 mēnešu vecumu, mazuļi ir apmēram tik lieli kā pieaudzisbaltastes briedis.[19] Jaunie vapiti paliek kopā ar māti apmēram vienu gadu, kļūstot patstāvīgi apmēram ap to laiku, kad ir jādzimst jaunajai paaudzei.[13]
Vapiti nebrīvē dzīvo apmēram 20 gadus vai vairāk, bet savvaļā 10—13 gadus. Reģionos ar mazāk plēsējiem, tie savvaļā nodzīvo 15 gadus.[20]
Vapiti ir 10 pasugas, no kurām 6 dzīvo Ziemeļamerikā, bet 4 — Āzijā. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka vapitiem ir tikai 3 pasugas: Mandžūrijas vapiti (C. canadensis xanthopygus), Alašana vapiti (C. canadensis alashanicus), bet visi Ziemeļamerikā sastopamie ir Kanādas vapiti (C. canadensis canadensis).[5]
↑4,04,14,24,3Geist, Valerius (1998). Deer of the World: Their Evolution, Behavior, and Ecology. Mechanicsburg, Pa: Stackpole Books.ISBN 978-0-8117-0496-0. OCLC 37713037
