| Vangaži | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||
.jpg) Vidzemes iela Vangažu centrā | |||
| |||
  Vangaži | |||
| Koordinātas:57°05′33″N24°32′47″E / 57.09250°N 24.54639°E /57.09250; 24.54639Koordinātas:57°05′33″N24°32′47″E / 57.09250°N 24.54639°E /57.09250; 24.54639 | |||
| Valsts |  Latvija | ||
| Novads | Ropažu novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš1991. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu:Wangasch | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 5,2 km2 | ||
| • sauszeme | 5,1 km2 | ||
| • ūdens | 0,1 km2 | ||
| Augstums | 20 m | ||
| Iedzīvotāji(2024)[2] | |||
| • kopā | 3 192 | ||
| • blīvums | 625,9 iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-2136 | ||
| Mājaslapa | www | ||
 Vangaži Vikikrātuvē | |||
Vangaži ir novada pilsētaRopažu novadā, starpGauju un autoceļuA2, ziemeļaustrumos noRīgas. Izveidojusies kā dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas Oktobra strādnieku ciemats pie 1955. gadā atklātā grants karjera. Pilsētas tiesības kopš 1991. gada.
Nosaukums radies nolībiešu valodas ‘strauta pļavas vieta’ (vang — ‘strauta pļava’,aži — ‘vieta’).
Vangažu muiža (vācu:Wangasch) pirmoreiz rakstos minētaZviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā.Vidzemes guberņas laikā tās iedzīvotāji piederēja Allažu-Vangažu (Allasch-Wangasch) baznīcas draudzei.[4] SākotnējiVangažu luterāņu baznīca bijusi neliela guļbūves ēka bez torņa. Jaunā mūra baznīca celta 1780.—1789. gadā, tačuPirmā pasaules kara laikā tā nopostīta.
Līdz 1816. gadam Vangažu muižā darbojāskaparāmurs (vara manufaktūra). Varu veda noPēterburgas un izgatavoja svečturus, katlus, plīts riņķus. Pēc tam līdz 1914. gadam Vangažos bijapapīrfabrika. Izmantojottvaika mašīnas, manufaktūra ražojapapi un papīru. AizsprostiStraujupītes krastos ir saglabājušies vēl šodien. Pēcdzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava atklāšanas 1889. gadā apmēram 3 km attālumā no Vangažu muižas ierīkoja Stoķu pieturu (tagadVangažu stacija). 1920. un 1930. gados papīrmanufaktūras vietā darbojāsfilca darbnīca. Dzelzceļa stacijas tuvumā atradāsstiklamanufaktūra.
1935. gadā pēc arhitektaPaula Kundziņa meta atjaunoja Vangažu baznīcu, kas palika neskartaOtrā pasaules kara laikā, tā izpostīta pēckara gados. Tikai 1990. gados baznīcā atgriezāsLatvijas PSR laikā izgaiņātā draudze un veica atjaunošanas darbus, restaurēja altāri.
Pēc Otrā pasaules kara 1955. gadā pie Vangažiem atklāja bagātīgasgrants un smilts atradnes. 1957. gadā Vangažu karjerā ieradās pirmie strādnieki, sāka celt dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu "Garkalne". Pie tās izveidojās ciemats, kuru nosauca parOktobra ciematu. Rūpnīcas un ēku celtniecībā bija nodarbināti arī ieslodzītie. 1959. gadā atklāja rūpnīcu un kultūras namu. Sāka darboties Oktobra septiņgadīgā skola, atvēra 4. celtniecības skolu, bērnudārzu-silīti, feldšeru punktu. 1961. gadā uzbūvēja 4. celtniecības skolas jauno mācību korpusu, Oktobra ciemu pārdēvēja par Vangažiem un nodibināja Vangažu darbaļaužu deputātu padomi.
1962. gadā atklāja Vangažu astoņgadīgo skolu. 1963. gadā 4. celtniecības skolu pārdēvēja par 25. Vangažu pilsētas profesionāli tehnisko skolu.
1964. gadā rūpnīcā uzsākakeramzīta betona izlaidi. Anna Ludiņa sāka veidot "Mākslinieku dārzu". 1967. gadā rūpnīcu pārdēvēja par 1. dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu, tajā uzsākagāzbetona izgatavošanu.
1972. gadā nodibinājaVangažu vidusskolu. 1976. gadā atklāja cauri pilsētai vedošāsPleskavas-Vidzemes šosejas jauno trasi ar atdalītajiem braukšanas virzieniem. 1985. gadā izveidoja ražošanas apvienību "Vangaži".
PēcLatvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Vangaži ieguva pilsētas statusu. 1994. gadā Vangažu tautas deputātu padomi pārdēvēja par Vangažu pilsētas domi. 1998. gadā nodibināja Vangažu mākslu skolu. 2002. gadā darbu uzsāka Vangažukoģenerācijas stacija.
Līdz2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai Vangaži bija pašvaldībaRīgas rajonā. 2009. gada 1. jūlijā to pievienoja jaunizveidotajamInčukalna novadam.[5] Pēc2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Vangažus iekļāvaRopažu novadā,[6] mainot pilsētas robežas (pievienots Gailīšu ciemsInčukalna pagastā).[7]
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
| gads | iedzīvotāji kopā | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | pārējie[9] |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1979 | 3363 | 1084 (32,2%) | 1719 (51,1%) | 248 (7,4%) | 148 (4,4%) | 92 (2,7%) | 28 (0,8%) | |
| 1989 | 4401 | 1245 (28,3%) | 2324 (52,8%) | 308 (7%) | 264 (6%) | 106 (2,4%) | 31 (0,7%) | |
| 2000 | 4172 | 1358 (33%) | 2040 (49%) | 264 (6%) | 245 (6%) | 115 (3%) | 37 (1%) | 113 (3%) |
| 2011 | 3574 | 1337 (37,4%) | 1658 (46,4%) | 193 (5,4%) | 176 (4,9%) | 80 (2,2%) | 27 (0,8%) | |
| 2021 | 3278 | 1372 (42%) | 1249 (39%) | 169 (5%) | 171 (5%) | 77 (2%) | 20 (1%) | 175 (5%) |
Pilsēta izvietojusiesViduslatvijas zemienesRopažu līdzenumā.
Mēreni silto un mitro klimatu nosaka pilsētas atrašanās Piejūras zemienes klimatiskajā rajonā. Gadā vidēji ir 21 skaidra, 166 mākoņainas un 178 apmākušās dienas. Gada vidējā temperatūra ir +5,6 °C, jūlijā vidējā temperatūra ir +17 °C, janvāra vidējā temperatūra ir -5 °C. Zemākā fiksētā temperatūra -36 °C. Periods, kad gaisa temperatūra noslīd zem +8 °C (apkures sezona), ilgst vidēji 210—215 dienas gadā.
Vangažu apkārtne pieskaitāma Piejūras zemienes ģeobotāniskajam rajonam. To klāj lielimežu masīvi, kas plašā joslā stiepjas noInčukalna līdzRīgai. Uz kāpu pauguriem aug sausie priežu sili un virsāji ar ķērpju un sūnu zemsegu.
Vangaži atrodas 2,5 km noGaujas, cauri pilsētai plūst tās pietekaStraujupīte. Uz rietumiem no pilsētas atrodas bijušā karjera ezers, kas tiek izmantots atpūtai.
.jpg)
.jpg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Vangaži. | Šis arLatvijas ģeogrāfiju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
