Vīnkopība irdārzkopības nozare — vīnogu audzēšana.[1] Vīnogas var svaigā veidā izmantotuzturā, kā arī var tās apstrādāt, iegūstotvīnu,rozīnes,sulu,etiķi,ievārījumu un vīnogusēklu eļļu. Ne tikaipasaulē, bet arīLatvijā tiek audzētas vīnogas, galvenokārtKurzemes unZemgalesreģionos.[2] Ar vīnkopību nodarbojas vairākās valstīs, tur kur ir piemērotākaisklimats. Viena no tām irĶīna, kur 2012. gadā bija vislielākā vīnogu raža, ar iegūtu 9,6miljonu tonnu ražu. Tāpat arī liela vīnogu raža ir tādās valstīs kāASV,Itālija,Francija,Spānija,Turcija,Čīle,Argentīna,Irāna,Dienvidāfrika.[3]
Vīnogas var stādīt nosēklām un veģetatīvi. No sēklām audzē tādi audzētāji, kas stāda jaunošķirņu audzēšanas laikā. Latvijā piemērota irveģetatīvā pavairošana.[4]
Vīnogu stādus vispiemērotāk stādītjūnijā, bet var arī tos izstādītjūlijā unaugusta sākumā. Ja gadījumā nav iestādīts iepriekš minētajos mēnešos, tad stādus var stādīt arīrudenī, bet tos gan vajadzētu uzziemu kārtīgi nosegt, vairākos piegājienos. Ieteicams segt ar skujām, kad sākas aukstākslaiks tad ar biezāku kārtu skuju un pa virsu vēl zāli,salmus vai sausaslapas 30-40 cm biezā kārtā. Arīpavasarī stādītās vīnogas ir jāapsedz vairāk. Jaunās vīnogas ir jāsedz pirmos 2—3 gadus.[5]
Vīnogas novāc sausā laikā. Ogas nolasa no kātiņiem un atbrīvojas no bojātajām ogām. Tās var novākt arī izmantojottraktoru.Vācijas kompānijasFendt unBraun kopīgi izstrādājušas traktora un darba mašīnas stūrēšanas sistēmu, tā, lai uzlabotu veicamo darba ražīgumu vīnkopībā.[6]
