TagadējāsKazahstānas dienvidu daļā 1428. — 1468. gadā pastāvējaUzbeku haniste, ko pēc tās hana Abulhaira (uzbeku:Abulxayrxon) nāves pakļāvaKazahu haniste. Viņa mazdēls hansMuhameds Šeibani (uzbeku:Muhammad Shayboniy) kļuva parTimura pēctečaSamarkandas sultāna Ahmedmirzas karavadoni, bet no 1501. līdz 1510. gadam atkaroja Timura pēctečiem visu tagadējās Uzbekistānas teritoriju. Viņa pēcteči nodibinājaBuhāras unHivas hanistes, kas pastāvīgi karoja viena ar otru. Sakarā ar jūras ceļu atklāšanu tirdzniecība paZīda ceļu samazinājās unVidusāzijas pilsētu nozīme samazinājās. 1709. gadā no Buhāras hanistes atdalījāsKokandas haniste, 1785. gada Buhāras hanisti pārdēvēja parBuhāras emirātu. 19. gadsimta vidū Uzbekistāna bija sadalīta starp Buhāras emirātu, Kokandas hanisti un Hivas hanisti.
Pēc zaudētāKrimas kara (1853—1856)Krievijas Impērija sāka ekspansiju Vidusāzijā, sākotKrievijas Turkestānas veidošanu. 1865. gadā krievu karaspēks ieņēmaTaškentu, ko 1867. gadā pasludināja par jaundibinātās Turkestānas ģenerālgubernatūras centru, bet1868. gadā bijušoTimura galvaspilsētuSamarkandu. Buhāras emirāts kļuva par Krievijas Impērijas protektorātu 1868. gadā, Hivas haniste 1873. gadā, bet Kokandas haniste pēc sacelšanās 1876. gadā tika likvidēta.
1991. gada 1. septembrī tika pasludināta Uzbekistānas Republikas neatkarība. 2023. gada 1. janvārī beidzās pāreja nokirilicas uzlatīņu raksta izmantošanu uzbeku valodā.[4]
Krievijas armija ienākšana Samarkandā, 1868
Samarkanda, 19. gadsimts
Samarkanda, 19. gadsimts
Samarkanda 19. gadsimts
Samarkanda, 20. gadsimta sākums
Ģenerālgubernatora rezidence Taškentā ap 1872. gadu
Uzbekistānas platība ir 447 400 kvadrātkilometri, tā ir 56. lielākā pasaules valsts pēc platības. Tās garums rietumu-austrumu virzienā ir 1425 kilometri, ziemeļu-dienvidu virzienā — 930 kilometri. Uzbekistāna ir viena no dažām pasaulesvalstīm, kurām ir tikai sauszemes robežas, un viena no divām valstīm, kuru arī ieskauj tikai valstis bezjūras robežām (otra irLihtenšteina). Aptuveni trešo daļu valsts aizņem kalni un priekškalnes, kas austrumos un dienvidaustrumos saplūst ar kaimiņvalstu —Kirgizstānas unTadžikistānas kalnu grēdām. Augstākā virsotne atrodasHisora grēdā:Hazrati Sultons, kurš ir 4643 metrus augsts. Lielu teritorijas daļu aizņem neauglīgi, tuksnešaini līdzenumi.
Samarkanda ir viena no vecākajām pilsētāmCentrālāzijā. Līdzīgas saglabājušās senās pilsētas irBuhāra unHiva. Valsts galvaspilsētaTaškenta ir Uzbekistānas galvenais ekonomikas centrs ar attīstītu rūpniecību; tur ražo automašīnas un lidmašīnas, lauksaimniecības iekārtas un juvelierizstrādājumus no zelta, kas iegūts raktuvēsKizilkuma tuksnesī.
Uzbekistānas kontinentālo klimatu raksturo mazs nokrišņu daudzums — no 200 līdz 400 milimetriem gadā visā valsts teritorijā. Vidējā temperatūra vasarā var būt ap +40 grādiem pēc Celsija, bet ziemā noslīdēt līdz -23 grādiem pēc Celsija.
Kopš 1960. gada Arāla jūras platība ir sarukusi par 40%, joSirdarjas unAmudarjas upju ūdeņi, kas to barojuši tūkstošiem gadu, tika novadīti lauksaimniecības zemju apūdeņošanā. Tagad ap jūru plešas neauglīgs, sasāļojies tuksnesis, un tālu no ūdens smiltīs redzami zvejas kuģu vraki.
Zemkopība tiek attīstīta, izmantojot apūdeņošanas sistēmas, un ar to nodarbojas galvenokārt austrumdaļā pieAmudarjas upes. Upju un ezeru ūdeņu pārmērīga izmantošana apūdeņošanai ir izraisījusi katastrofālas ekoloģiskās problēmas. Visvairāk audzētā lauksaimniecības kultūra irkokvilna, tai sekotabaka, augļi un dārzeņi. Diemžēl valstī izaudzē tikai trešo daļu nepieciešamo graudaugu, tāpēc tos nākas importēt.
Uzbekistāna ir iedzīvotājiem bagātākā valstsCentrālāzijā. Saskaņā ar Valsts statistikas komitejas datiem 2022. gada 9. decembrī republikas pastāvīgo iedzīvotāju skaits bija 36 001 301 (pēc iedzīvotāju skaita 40. lielākā valsts pasaulē), no tiemuzbeki veidoja 84,39%,tadžiki — 4,91%,kazahi — 2,37%,karakalpaki — 2,18% unkrievi — 2,08%. 2009. gadā tajā bija 27 606 007 iedzīvotāji (uzbeki ir 80% no iedzīvotāju skaita, krievi — 5%, tadžiki — 3%, kazahi — 4%, tatāri — 2%). Visvairāk iedzīvotāju apmetušies valsts dienvidu un austrumu daļā. Daudzi dzīvo pilsētās ar gadsimtiem senu vēsturi.
Musulmaņi veido 89% no Uzbekistānas iedzīvotājiem, betpareizticīgie — 4% (pareizticīgo īpatsvars samazinās, ko izraisa krievu,ukraiņu,baltkrievu utt. skaita samazināšanās).
_WDL10883.png)
._View_of_the_Main_Facade_(Western_Side)_WDL3793.png)
.jpg)
.svg)
