Kā etniskā grupa veidojās mūsdienu Ukrainas zemēs un daļās kaimiņzemju:Polijas,Baltkrievijas,Moldovas,Krievijas,Rumānijas,Ungārijas,Slovākijas. Kopienas dzīvo arī ārvalstīs, tostarpLatvijā. To kopējais skaits var pārsniegt 46 miljonus cilvēku, no tiem 37 miljoni 2001. gadā dzīvoja Ukrainā (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju). Starp slāvu tautām tā ir trešā lielākā tauta pēc skaita aizkrieviem unpoļiem.
Par ukraiņiem sauc arī Ukrainas pilsoņus neatkarīgi no viņuetniskās izcelsmes.
Saskaņā ar oficiālās Visukrainas 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Ukrainas teritorijā lielākajai daļai iedzīvotājudzimtā valoda ir ukraiņu valoda: 85,16% Ukrainas iedzīvotāju, kuri norādījuši savu tautību kā''ukrainis'', par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, 14,77% —krievu valodu. To ukraiņu īpatsvars pēc tautības, kuri par savu dzimto valodu uzskata ukraiņu valodu, ievērojami atšķiras atkarībā no dzīvesvietas reģiona — no 99,9%Ternopiļas apgabalā līdz 40,4%Krimas Autonomajā Republikā. Ukrainas teritorijā dzīvojošajiem ukraiņiem ir raksturīgs arī ukraiņu-krievubilingvisms: saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem to ukraiņu īpatsvars, kuri papildus dzimtajai valodai brīvi pārvalda arī krievu valodu, bija 43,3%, maksimālais šādas kategorijas īpatsvars bija novērotsKijivā — 58,1%, minimālaisĻvivas apgabalā — 17,7%.
Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijasDnipro, “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3% Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4% krievu un 27,3% baltkrievu.[4]
.svg)
