Ugunskrupju dzimta Bombinatoridae(Gray, 1825) | |
---|---|
![]() Sarkanvēdera ugunskrupis (Bombina bombina) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Abinieki (Amphibia) |
Virskārta | Varžu virskārta (Batrachia) |
Kārta | Bezastainie abinieki (Anura) |
Apakškārta | Primitīvo varžu apakškārta (Archaeobatrachia) |
Dzimta | Ugunskrupju dzimta (Bombinatoridae) |
Izplatība | |
![]() |
Ugunskrupju dzimta (Bombinatoridae) ir viena nobezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas krupju sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.[1][2]Malajas plakangalvas krupji (Barbourula) ir izplatītiFilipīnās unBorneo salā, betugunskrupji (Bombina) sastopamiEiropā,Turcijā unĀzijas austrumos.Latvijā mājo viena ugunskrupju dzimtas suga —sarkanvēdera ugunskrupis (Bombina bombina).[3]
Ugunskrupju dzimtas sugām ir saplacināti, raupji ķermeni, līdz ar to lielās, izvalbītāsacis un nāsis atrodasgalvas virsējā plaknē.Ugunskrupju ģints sugām ir koša, krāsaina pavēdere, kas liecina par šo sugu ādas indīgajiem izdalījumiem. Tās ir aktīvas dienas laikā un izbiedētas izslienas stāvās kājās, papildus arkā izliecot muguru, demonstrējot savu košo pavēderi un brīdinot ienaidnieku par savu indīgumu. Kurkšķot tēviņiskaņu rada, nevis gaisu izpūšot no plaušām, bet gaisu ievelkot.[4]Malajas plakangalvas krupji nav tik koši un tie ir aktīvi nakts laikā.[5] Plakangalvas krupju sugām ar peldplēvi ir savienoti ne tikai pakaļkāju pirksti, bet arī priekškājupirksti.[4]
Nesenā pagātnēapaļmēles krupju dzimtā (Alytidae) tika sistematizēti arīugunskrupji (Bombina) unMalajas plakangalvas krupji (Barbourula), kuri mūsdienās izdalīti atsevišķā ugunskrupju dzimtā (Bombinatoridae).[6][7] KādreizējāsDienvidaustrumāzijā dzīvojošās ugunskrupju sugas, kuras tika uzskatītas par vairākām endēmām dažāduĶīnas provinču sugām, apvienotas vienā sugā —mazais ugunskrupis (Bombina microdeladigitora).[1] Tādējādi kādreizējo 10 sugu[5] vietā ugunskrupju ģintī ir 5 sugas.[1]