Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Tuvalu

Vikipēdijas lapa
Tuvalu
Tuvalu karogsTuvalu ģerbonis
KarogsĢerbonis
DevīzeTuvalu mo te Atua
Tuvalu for the Almighty
("Tuvalu varenībai")
HimnaTuvalu mo te Atua
Location of Tuvalu
Location of Tuvalu
GalvaspilsētaFunafuti
8°31′S179°13′E / 8.517°S 179.217°E /-8.517; 179.217
Valsts valodastuvaliešu,angļu
Etniskās grupas polinēzieši 96%
mikronēzieši 4%
ValdībaParlamentāra demokrātija konstitucionālā monarhijā
 - KaralisČārlzs III Vindzors
 - ĢenerālgubernatorsTofiga Vaevalu Falani
 - PremjerministrsFeleti Teo
Neatkarība
 - noApvienotās Karalistes1978. gada1. oktobrī 
Platība
 - Kopā 26 km² (226.)
Iedzīvotāji
 - iedzīvotāji 2022. gadā11 312 (227.)
 - Blīvums475,88/km² (22.)
IKP (PPP)2010. gada aprēķins
 - Kopā$36 miljoni 
 - Uz iedzīvotāju$3400 
Džini koef. (2010)39,1 (vidējs
TAI (2021) 641. () (130.)
ValūtaTuvalu dolārs
Austrālijas dolārs (AUD)
Laika josla(UTC+12)
Interneta domēns.tv
ISO 3166-1 kods798 / TUV / TV
Tālsarunu kods+688

Tuvalu (tuvaliešu:Tuvalu,angļu:Tuvalu, izrunā:/tuːˈvɑːluː/), līdz 1975. gadamElisa Salas, ir valstsPolinēzijā. Ziemeļos un ziemeļrietumos robežojas arKiribati teritoriālajiem ūdeņiem, austrumos arTokelau teritoriālajiem ūdeņiem, dienvidaustrumos arSamoa unVolisas un Futunas ūdeņiem, dienvidos arFidži ūdeņiem, bet rietumos arZālamana Salu teritoriālajiem ūdeņiem. Valsts atrodas uz arhipelāga, kuru veido pieciatoli un četrassalas. Kopējā platība 26 km², un pēc šī rādītāja tā ir ceturtā mazākā pasaules valsts. Sauszemes krasta līnijas garums ir 21 km. 2011. gadā Tuvalu dzīvoja10 544 cilvēku, galvenokārtpolinēzieši, un tā ir trešā mazākā pasaules valsts pēc iedzīvotāju skaita. Valsts galvaspilsēta irFunafuti.

Vēsture

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Salas, kur mūsdienās atrodas Tuvalu, 1568. gadā atklājaspāņu jūrasbraucējsAlvaro de Mendanja.

Līdz XVIII gs. par Tuvalu jūrasbraucēji bija aizmirsuši. Tikai 1781. gadā daļu no salām atklāja angļu kapteiņi Tomass Gilberts (Thomas Gilbert) un Džons Māršals (John Marshall). 1819. gadā Tuvalu salas tika apsekotas no Kanādas kuģa "Rebecca". Kuģa kapteinis arhipelāgu nosauca par "Elisa salām" par godu kuģa īpašniekam.

19. gadsimta pirmajā pusē gar salām sāka kuģot vaļu medību kuģi, bet ērtu piestātņu trūkuma dēļ apmetne netika izveidota. Gadsimta otrajā pusē arhipelāgā sāka parādīties Peru vergu tirgotāji, kuri laika posmā no 1862. līdz 1864. gadam no Funafuti un Nukulaelae atoliem izveda ap 400 cilvēkiem.1865. gadā salās parādījās pirmie kristīgie misionāri no Londonas Misionāru biedrības.

1892. gadā ar nosaukumu Elisa Salas tās kļuva parLielbritānijas impērijas protektorātu, bet 1916. gadā par daļu no britu kolonijas ar nosaukumu Gilberta un Elisa Salas.Tuvalu salās Otrā pasaules kara laikā atradās sabiedroto militārā bāze.

1974. gadāreferendumā Elisa salu polinēzieši nobalsoja par atdalīšanos nomikronēziešu apdzīvotajāmGilberta salām, kas tagad ir daļa noKiribati. Nākamajā gadā salas oficiāli tika pārsauktas par Tuvalu. 1978. gadā Tuvalu ieguva neatkarību. Tā ir kļuvusi parApvienoto Nāciju Organizācijas (ANO),Klusā okeāna savienības sekretariāta (SPC) unKlusā okeāna salu foruma (PIF) dalībvalsti.

Funafuti ir koncentrētas galvenās valsts ēkas, piemēram, pasts, valdības nams, lidosta, augstskola, slimnīca utt. Tajā ir arī banānu plantācija. Aptuveni 150 kilometrus uz ziemeļiem no Funafuti atola atrodas Vaitupu ciems. Tur ir osta un skola.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arģeogrāfiju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Valstis
Nepilntiesīgas ANO valstis
  • Kuka Salas(Jaunzēlandes brīvi asociētā valsts)
  • Niue(Jaunzēlandes brīvi asociētā valsts)
Atkarīgās teritorijas un valstu daļas
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tuvalu&oldid=4015639"
Kategorijas:
Slēpta kategorija:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp