Traktors ir pašgājējamašīna, kas paredzēta tam pievienotu iekārtu darbināšanai, lauksaimniecības mašīnu untransporta piekabju vilkšanai. Apzīmējums radies nolatīņutrahere, kas nozīmē "vilkt". Pastāv vēl viena versija, ka termins radies noangļu vārdutraction (vilkšana) unmotor (dzinējs) apvienojuma.Traktora vadītāju sauc par traktoristu vai traktoristi.
Pēc izmantošanas sfēras traktorus iedalalauksaimniecības unrūpniecības traktoros. Savukārt lauksaimniecības traktori iedalās vispārīgas nozīmes, rušināmo augu kultūru apstrādes jeb universālajos traktoros un speciālajos traktoros. Pēc ritošās daļas tipa iedalakāpurķēžu traktoros un riteņtraktoros.
Lauksaimniecībā traktorus pēc uzdevuma dala vispārīgās nozīmes traktoros, kas paredzētiaugsnes apstrādāšanai,sēšanai,ražas novākšanai un transportam, universālajos rušināmo augu apstrādes traktoros, kurus izmanto visdažādāko darbu veikšanai, jo tiem ir maināms riteņu atstatums, un specializētajos traktoros, kas paredzēti noteiktu darbu veikšanai.[1]
Pēc uzbūves traktorus iedala pēc gaitas iekārtas, tas ir, riteņtraktoros un kāpurķēžu traktoros. Bet pēc uzstādītādzinēja traktorus iedala dīzeļmotoru, karburatormotoru, gāzģeneratoru, gāzbalonu traktoros un elektrotraktoros.
