Tieslietas, arītiesību sistēma, irtiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums. Tās nodrošinasabiedrisko kārtību, nosakaētikas normas. Lai to panāktu, ir nepieciešamilikumi. Ar tieslietām mēdz apzīmēt arītiesību zinātni.[1]
Zinātnes nozari, kas pētī tieslietas, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas, sauc partiesību zinātni, arī par jurisprudenci. Tiesību zinātne ir viena nosociālajām zinātnēm. Šajā zinātnē apskata tiesības kā sociālu parādību, ar kuru palīdzību tiek regulēta sabiedrības dzīve visdažādākajās dzīves jomās. Tiesību zinātne lielākā vai mazākā mērā mijiedarbojas ar citām zinātnēm, visizteiktāk arpolitoloģiju unekonomiku. Tajā pašā laikā liela ietekme uz tiesību zinātni irfilozofijai, jo tiek izmantoti tādi filozofiski jēdzieni kātaisnīgums,patiesība,morāle,griba un tā tālāk.
Tiesību zinātne sīkāk tiek dalīta trīs atsevišķās nozaru grupās:
Tieslietu pamatelements ir tiesību normas. Tās ir arī vienas no svarīgākajām sociālajām normām. Tiesību normas ir vispārpieņemti noteikumi, kurus nosaka un nodrošina valsts. Uz to pamata tiek veidotasjuridiskās tiesības un pienākumi.
Tiesību institūts ir vairākas tiesību normas, kas nosaka noteiktu sabiedrisko attiecību veidu. Piemēram, darba līgumu institūts regulē tiesību normasdarba līgumu noslēgšanā.
Daudzās valstīs par tieslietām atbildtieslietu ministrija. Tās uzdevums ir izstrādāt un īstenot valstī tieslietu nozares politiku. Kopš 1918. gada arī Latvijā pastāvTieslietu ministrija.
↑«Tieslietas». tezaurs.lv. Skatīts: 2016. gada 9. augustā.
↑Tatjana Džugleja.Tiesību pamati – mācību līdzeklis. Rīga : Rīgas tirdzniecības tehnikums, 2011. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2017. gada 16. maijā. Skatīts: 2016. gada 30. oktobrī.
Tatjana Džugleja.Tiesību pamati – mācību līdzeklis. Rīga : Rīgas tirdzniecības tehnikums, 2011. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2017. gada 16. maijā. Skatīts: 2016. gada 30. oktobrī.
