Terpēni (grieķu:terebinthos — sveķu koks jeb terpentīnkoks[1]) iraugu valstī bieži sastopamiogļūdeņraži. Tie veidojas no ūdenī nešķīstošiemlipīdiem. Terpēni pārsvarā ircikloheksāna nepiesātinātie atvasinājumi vai arī sarežģītāki bicikliskie savienojumi. Terpēnu nomenklatūras nosaukumi mēdz būt gari un neparocīgi, tādēļ parasti šīm vielām lieto triviālos nosaukumus. Dažreiz par terpēniem dēvē arīterpenoīdus — terpēnu atvasinājumus, kas bezoglekļa unūdeņraža satur arī citus elementus, parastiskābekli. Pazīstami terpenoīdi irmentols unkampars. Daudzi terpēni ir optiski aktīvi savienojumi.
Terpēni ir vairumaēterisko eļļu galvenā sastāvdaļa.[2] Lielā daudzumā tie sastopami skuju kokusveķos un to pārstrādes produktāterpentīnā.
Terpēnus ķīmiski var uzskatīt parizoprēnaoligomerizācijas produktiem un terpēni tiek iedalīti pēc izoprēnamolekulu skaita, kas tiek izmantotas to veidošanai.
-a-Pinen.svg)
Monoterpēni bieži tiek saukti vienkārši par terpēniem un to molekulas veidotas no divām izoprēna molekulām, tādēļ tos dēvē arī parizoprenoīdiem. Monoterpēnu vispārīgā formula ir C10H16. Svarīgs monoterpēns ir bicikliskaisalfa-pinēns, kas ir galvenā priežu terpentīna sastāvdaļa. Nozīmīgi monoterpēni ir arīlimonēns,terpinolēns,felandrēns,mentadiēns,pseidolimonēns,silvestrēns u.c., kas ir cikloheksāna atvasinājumi.
Seskviterpēni ("pusotrterpēni") veidoti no trim izoprēna molekulām un to formula ir C15H24. Pie seskviterpēniem mēdz pieskaitīt arī piesātinātākus savienojumus ar formulu līdz С15Н32, kā arī to skābekli saturošos atvasinājumus, kurus pareizāk dēvēt par seskviterpenoīdiem. Seskviterpēni ir ļoti daudzveidīga un daudzskaitlīga (ap 3000 pārstāvju) terpēnu grupa. Pazīstami alifātiskie (necikliskie) seskviterpēni (farnezēns — negatavuābolu smaržviela); monocikliskie seskviterpēni (humulēns —apiņu ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa); bicikliskie seskviterpēni (kadinēni); kā arī tricikliskie un tetracikliskie seskviterpēni (pēdējie nesatur dubultsaites).
Zemākie terpēni ir gaistoši, smaržīgišķidrumi, kas vāji šķīst ūdenī. Augstākie terpēni ir viskozi šķidrumi vai kristāliskas vielas. Terpēni mēdz viegli izomerizēties unoksidēties ar gaisa skābekli.
Terpēnus, it sevišķi alfa-pinēnu, lieto kā labus krāsu un laku šķīdinātājus, kā arī parorganiskās sintēzes izejvielu. Tos terpēnus, kam ir patīkamasmarža, lietoparfimērijā.
 | Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt:Terpēni |
|
