Pirms elements tika atklāts, daudzas elementa Nr.43 īpašības 1871. gadā paredzējaDmitrijs Mendeļejevs. Mendeļejevs atstāja šim elementam vietu paša veidotajāperiodiskajā tabulā un nosauca to parekamangānu (Em). 1925. gadā tika ziņots, ka ir atklāts Mendeļejeva paredzētais ķīmiskais elements.[2] Tam pat tika iedots nosaukums —mazūrijs (masurium), tomēr šis ziņojums netika apstiprināts.[2] Tikai 1937. gadā itāļu mineralogsKarlo Perrjers (Carlo Perrier) un fiziķisEmīlio Segrē (Emilio Segrè) ieguva tehnēcija izotopu97Tc. To viņi ieguva nomolibdēna parauga, kas tika bombardēts ardeitroniem. Tā kā šo elementu ieguva mākslīgi, to nosauca par tehnēciju, jogrieķu valodas vārdsτεχνητός (technētos) nozīmē ‘mākslīgs’.[3] 1962. gadā tehnēcija izotopu99Tc atrada arīurāna rūdās Āfrikā.[4]
Tehnēcijas dabā ārkārtīgi mazos daudzumos ir sastopamsurāna rūdās. Tehnēcijs ir konstatēts S, M un N tipazvaigžņu spektros.[4]
Tehnēcijam ir 36 mākslīgiizotopi, kurumasas skaitlis ir no 85 līdz 120.[5] Visi tā izotopi ir nestabili (tas ir pats vieglākais no šādiem elementiem). Visstabilākie tehnēcija izotopi ir97Tc un98Tc, kurupussabrukšanas periodi ir 4,2 miljoni gadu.[5] Arī izotopam99Tc pussabrukšanas periods ir salīdzinoši liels — 211 tūkstoši gadu.[5]
