Tanka (japāņu:短歌 (tanka) — 'īsā dziesma') ir senajapāņudzejas forma, kas radusies apmēram7. gadsimtā. Tas ir piecu rindu bezatskaņu pants, kuram pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās — septiņas. Tankā kopā ir trīsdesmit viena zilbe (5—7—5—7—7). Galvenā atziņa tiek pausta pirmajās trijās rindās, nākamajās — noskaņa vai vispārinājums. Tankas tematika ir saistīta ardabu, mīlasdzeju.
Savu uzplaukumu šīdzejas forma sasniedza9. līdz12. gadsimtā, bet no15. gadsimta par galvenodzejas formu kļūsthaikas.18. gadsimtā ar vairākujapāņu dzejnieku pūlēm sākās tankas atdzīvināšana.19. gadsimtā un20. gadsimta sākumā bija vērojams otrais tankas uzplaukums.
