| Tanagru dzimta Thraupidae(Cabanis, 1847) | |
|---|---|
.jpg) Zeltainā tanagra (Tangara arthus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Tanagru dzimta (Thraupidae) |
 Tanagru dzimta Vikikrātuvē | |
Tanagru dzimta (Thraupidae) irzvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 383dziedātājputnusugas, kuras tiek iedalītas 95ģintīs.[1] Tā ir otra lielākā putnu dzimta, kas apvieno 4% no visām putnu sugām pasaulē un 12%Neotropikas putnu.[2]
.jpg)
Tanagru dzimta izplatītaZiemeļamerikā unDienvidamerikā.[1] Lielākā sugu dažādība sastopama Dienvidamerikā, apmēram 60% no visām tanagru sugām, turklāt 30% sastopamiAndos. Daudzas sugas izplatītas relatīvi nelielos areālos.
Tie ir mazi vai vidēji lieli putni.[3] Mazākais dzimtā irbaltausu asknābis (Conirostrum leucogenys), kura ķermeņa garums ir apmēram 9cm, svars 7g.[4] Par to tikai pavisam nedaudz smagāka irīsknābja medusložņa (Cyanerpes nitidus).[5] Garākā dzimtā iržagattanagra (Cissopis leverianus), kuras ķermeņa garums ir 29 cm, svars 76 g.[6] Toties smagākā irbaltgalvas tanagra (Sericossypha albocristata), kuras ķermeņa garums ir 24 cm, bet svars 125 g.[7]
Abi dzimumi parasti ir apmēram vienā lielumā. Lielākajai daļai suguspārni ir īsi un noapaļoti. Knābja forma atkarībā no sugas var būt dažāda, tā atbilst putna barošanās ieradumiem. Daudzas sugas ir spilgtās, košāskrāsās, bet dažas sugas ir melnbaltas.Tēviņi parasti ir košāki un krāsaināki nekāmātītes. Jaunie putni nav tik koši kā pieaugušie. Ir sugas, kuru jaunie putni ir pat atšķirīgā krāsā.[8]
Lielākā daļa tanagru dzīvo pa pāriem vai uzturas nelielās grupās, kurās ir apmēram 3—5 īpatņi. Visbiežāk tie ir vecāki ar saviem pēcnācējiem. Tanagras var novērot gan bariņos, kuros ir tikai vienas sugas pārstāvji, gan jauktos bariņos. Tanagras irvisēdājas un to barošanās specifika atšķiras atkarībā no ģints. Kopumā barojas araugļiem,sēklām,nektāru,ziediem un arī arkukaiņiem. Kukaiņus, atkarībā no sugas, uzlasa gan no koku zariem, gan no lapu apakšām, gan no mizu rievu spraugām. Dažas sugas sēž koku zaros un gaida garām lidojošus kukaiņus.[8]
Tanagras ligzdo gan pa atsevišķiem pāriem un nodibina ligzdošanas teritoriju, gan veido kolonijas.Ligzdas galvenokārt ir kausveida un atrodas koku zaros, tās var būt gan seklas, gan dziļas. Dažām sugām ligzda ir gandrīz apaļa kā bumba ar ieeju sānos. Lielākā daļa tanagru ligzdo biezosmežos. Dējumā vidēji 3—5olas. Ligzdu būvē un olas perē tikai mātīte, bet tēviņš to baro inkubācijas perioda laikā. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Dažām sugām iepriekšējā gada jaunie putni palīdz izbarot mazuļus.
