Tabuns jebGA ir ļoti indīga ķīmiska viela. Tas ir tīrs, bezkrāsains un bezgaršīgs šķidrums ar vieglu augļu smaržu.[1] Tas ir gaisīgs šķidrums, tomēr ne tik ļoti kāzarīns (GB) unzomans (GD).
Tabuns ir klasificēts kānervu aģents, tāpēc, ka tas izraisazīdītājunervu sistēmas nāvējošu disfunkciju.
Tabunu nejauši 1936. gada janvārī atklājaGerhards Šrāders, cenšoties atrast jaunu insekticīdu.[2][3][4] Par to kāķīmisko ieroci interesējās gannacistiskā Vācija, ganASV, ganPSRS. Tas tika izmantots 1988. gadāgāzu uzbrukumā Halabdžai. 1993. gadā to iekļāvaĶīmisko ieroču konvencijā.
Visbiežāk tabuns organismā tiek uzņemts, to ieelpojot vai absorbējot caur ādu (arī caur drēbēm). Ieelpojot tabunu,nāve iestājas 1 līdz 10 minūšu laikā, bet caur ādu tā var iestāties pēc 1—2 stundām. Pirmie simptomi:nemiers, acu zīlīšu sašaurināšanās, palēnināta sirdsdarbība,iesnas,svīšana, grūtības paeelpot; vēlāk:ģībšana, muskuļu paralīze unkrampji, urīna un fekāliju nesaturēšana,nosmakšana (muskuļu paralīzes dēļ). Kā pretindi izmantoatropīnu unpralidoksīma hlorīdu.