Lai pagatavotu sviestu, tiek kults pilnpienakrējums. Šim nolūkam izmantokuļmucu — īpašu ierīci sviesta kulšanai. Sviestu var kult arī citos traukos. Mazos daudzumos sviests tiek kults ar roku, bet rūpniecībā izmanto īpašas iekārtas. Kulšanas laikā ik pa laikam nolej nost šķidrumu —paniņas. Dažreiz masai pielej klātūdeni un turpina kult, bet pēc laika to atkal lej nost. Nereti sviestam tiek pievienotasāls, lai tas ilgāk uzglabātos, kā arī garšai. Kulšanas process turpinās, līdz iegūta viendabīga masa.
Kā krējums, tā sviests iremulsijas no ūdens un piena taukiem, bet krējumā dispersijas vide ir ūdens un dispersā fāze — tauki, t.i., sīkas tauku lodītes peld ūdenī. Sviestā ir otrādi — dispersijas vide ir tauki, kuros izkliedēti ūdens pilieniņi. Kuļot sviestu, krējuma tauku lodītes saplūst kopā lielā masā.
Atkarībā no izmantotās izejvielas sviestu iedala saldkrējuma sviestā, kas gatavots no saldā krējuma, un skābkrējuma sviestā, kas iegūts no skābā krējuma. Sviestam var pievienot arī dažādas piedevas, piemēram,kaņepes,kakao vaizaļumus.
Sviesta veidi var atšķirties arī pēc gatavošanas metodēm, piemēram, kausējot sviestu, var iegūtdzidrināto sviestu (gī sviestu). Protams, sviestu var iedalīt arī pēc dzīvnieka, no kura ir iegūts sviesta gatavošanai izmantotais piens. Visizplatītākais ir no govs piena iegūtais sviests.
Sviestu gandrīz vienmēr izmanto kopā ar citiem pārtikas produktiem. Kā atsevišķu pārtikas produktu to reti izmanto. Sviests ļoti plaši tiek lietots ziešanai uzmaizes. To lieto arī kā piedevuputrām, kā arī dažādukonditorejas izstrādājumumīklās. Sviestu izmanto arīcepameļļas vietā, ja nepieciešams kādu produktuuzcept.
2012. gadā visvairāk sviesta vidēji uz vienu cilvēku tika patērētsFrancijā unVācijā (attiecīgi 7,4 un 6,2 kg uz cilvēku).[4]Eiropas Savienībā vidēji viens cilvēks gadā patērēja 3,7 kg sviesta,[4] betLatvijā — 2,8 kg uz cilvēku.[4]
Vienā gramā svaiga sviesta var būt no 104—105 mikroorganismu, lielākotiespienskābes baktērijas, bet mazākā daudzumā arīraugs,pūšanas baktērijas, endosporu veidojošās baktērijas un fluorescējošas baktērijas. Sviestā masveidā savairojoties raugam, tas iegūst rūgtenu garšu. Līdzīga garša sviestam veidojas arī no pūšanas baktērijām. Ja sviestu uzglabā mitrās telpās, tas var sāktpelēt, uz tā virsmas attīstotiesPenicillum spp. unGeotrichum candidumpelējumsēnēm un sviestam iegūstot rūgtu garšu un pelējuma smaku. Savukārt nesālīta sviesta ūdens fāzē lielākoties attīstāskoliformas,enterokoki unpseidomonas.[5]
↑«Density» (angliski). The Physics Hypertextbook. Skatīts: 2014. gada 28. oktobrī.
↑«Butter, salted» (angliski). United States Department of Agriculture. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2014.gada 1.novembrī. Skatīts: 2014. gada 28. oktobrī.
123«Total Butter Consumption» (angliski). Canadian Dairy Information Centre. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2014.gada 6.augustā. Skatīts: 2014. gada 28. oktobrī.
