Jēzus sludinājaĢenecaretes ezera krastā. Klausītāju pūlis traucēja, tāpēc ieraudzījis divas krastam pietauvotās laivas, kurās no zvejas atgriezušies zvejnieki skaloja tīklus, Jēzus iekāpa Sīmaņa laivā. Sēžot šajā improvizētajā katedrā, Jēzus turpināja sludināt. Kad Jēzus beidza runāt, viņš teica Sīmanim: „Dodies dziļāk un izmet savus tīklus zvejai”. Sīmanis atbildēja: „Mācītāj, visu nakti mēs strādājām, bet nekā nesazvejojām; tomēr Tavā vārdā es izmetīšu tīklu”. Tīkls izrādījās pilns ar lomu un Sīmanis krita pie Jēzus kājām, sacīdams: „Aizej no manis, Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks!” Jēzus sacīja Sīmanim: „Nebaidies! No šī laika tu zvejosi cilvēkus”. Tā Sīmanis kļuvis par vienu no pirmajiem četriem Jēzus mācekļiem. Pēteris bija pirmais, kurš Jēzu nosauca parMesiju.
Jēzus aresta brīdī Pēteris izrāvis zobenu, lai aizstāvētu Kristu, taču Jēzus licis viņam savaldīties: "Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā".[2]
Saskaņā arEvaņģēliju, Pēteris bija paša Kristus izraudzītais Viņa vietnieks zemes virsū, klints, uz kuras Kristus uzcēla savu Baznīcu: “Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs. Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.”[3]
PēcKristus augšāmcelšanās apustulis Pēteris, sludinot kristietību, apceļoja ne tikaiSvētās zemes pilsētas un ciemus, bet arī Sīriju, Ziemeļāfriku un Spāniju. Viņš izveidojaJeruzalemes kristiešu kopienu un kļuva par pirmoRomasbīskapu. Ap 67. gadu, Nerona īstenoto vajāšanu laikā labprātīgi atdeva sevi tiesas rokās un tika sists krustā ar galvu uz leju.
Jaunajā Derībā iekļautas viņa sarakstītās vēstules ticīgo draudzēm.
