Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Stīvens Veinbergs

Vikipēdijas lapa
Stīvens Veinbergs
Steven Weinberg
2010. gadā
2010. gadā
Personīgā informācija
Dzimis1933. gada3. maijā
Ņujorka,Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Miris2021. gada23. jūlijā (88 gadi)
Ostina,Teksasa,Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
PilsonībaKarogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Zinātniskā darbība
Zinātnefizika
Darba vietasTeksasas Universitāte Ostinā
PasniedzējiGunnar Källén,Sam Treiman
Sasniegumi, atklājumielektrovājā mijiedarbība
Apbalvojumi1979. gadaNobela prēmija fizikā

Stīvens Veinbergs (angļu:Steven Weinberg; 1933—2021) bijaASVfiziķis. Kopā arŠeldonu Glešovu unAbdusu Salamu 1979. gadā ieguvaNobela prēmiju fizikā parSU(2) jebelektrovājās mijiedarbības teorijas izstrādi.[1] Teorijas pareizība tika parādīta eksperimentosSuperprotonu sinhrotronāCERN centrāŽenēvā un līdz arW un Z bozonu atklāšanu 1983. gadā. Darbojās arīkvantu lauku unkosmoloģijas pētījumu jomā. Strādāja pie Lielās apvienotās teorijas (GUT,Grand Unified Theories), kas vienoti skaidrotu visas zināmāselementārdaļiņu ungravitācijas mijiedarbības.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Viesos pieNīderlandes karalienesBeatrikses 1983. gadā. No kreisās: Nobela prēmijas laureāti:Pols Bergs (1980),Kristiāns de Divs (1974), Stīvens Veinbergs (1979), karaliene Beatrikse,Manfrēds Eigens (1967),Nikolāss Blūmbergens (1981).

Dzimis 1933. gada 3. maijā Ņujorkā Frederika Veinberga un viņa sievas Evas, dzimušas Israelas, ģimenē. Viņa vecvecāki bija ebreju imigranti noRumānijas.[2]MācījāsBronksas zinātnes vidusskolā (Bronx High School of Science) un studējaKornela Universitātē, tadKopenhāgenas Nilsa Bora Institūtā. 1957. gadā aizstāvējaPhD grāduPrinstonas Universitātē ar pētījumu parstipro mijiedarbību (The Role of Strong Interactions in Decay Processes).

StrādājaKolumbijas Universitātes,Bērkli Universitātes (1959—1966), tadMasačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) unHārvarda Universitātes pētniecības laboratorijās. 1969. gadā viņš kļuva par MIT profesoru, 1973. gadā par Hārvarda Universitātes profesoru, bet 1982. gadā parTeksasas Universitātes Ostinā fizikas un astronomijas profesoru.

Miris 2021. gada 23. jūlijā Ostinā.

Galvenie darbi

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Monogrāfijas

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  • Gravitation and Cosmology: Principles and Applications of the General Theory of Relativity. Wiley, New York 1972,ISBN 0471925675.
  • The Quantum Theory of Fields (3 sējumi: I.Foundations 1995, II.Modern Applications 1996, III.Supersymmetry 2000). Cambridge University Press 1995, 1996, 2000,ISBN 0521670535,ISBN 0521670543,ISBN 0521660009.
  • Cosmology. Oxford University Press, Oxford 2008,ISBN 0198526822.
  • Lectures on Quantum Mechanics. Cambridge University Press 2013.

Populārzinātniskie raksti

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  • Unified theories of elementary particle interaction. Scientific American, 1974.
  • The First Three Minutes: A Modern View of the Origin of the Universe, 1977.
  • The Discovery of Subatomic Particles, 1983
  • Elementary Particles and the laws of physics. Dirac memorial lectures. Cambridge University Press, 1986.
  • Dreams of a Final Theory, Vintage Books, 1993
  • Facing Up: Science and Its Cultural Adversaries. Harvard University Press, 2003,ISBN 0674011201.
  • Glory and Terror: The Coming Nuclear Danger. New York Review of Books Inc., 2004.
  • A short history of science. Phoenix, London 2005,ISBN 1842127152.
  • Lake Views. This world and the universe. Harvard UP, 2010.
  • To Explain the World: The Discovery of Modern Science. Allen Lane (Penguin Books Ltd), London 2015.ISBN 0241196620. Harper, New York 2015.

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. «The Nobel Prize in Physics 1979». Nobel Foundation.
  2. Three Scientists, Two Jewish and One Moslem, Win Nobel Prize JEWISH TELEGRAPHIC AGENCY 1979. gada 16. oktobrī

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Apbalvojumi
Priekštecis:
Pjotrs Kapica
Arno Penziass
Roberts Vilsons
Nobela prēmija fizikā
kopā arŠeldonu Glešovu un
Abdusu Salamu

1979
Pēctecis:
Džeimss Kronins
Vals Fičs
1901—1925
1926—1950
1951—1975
1976—2000
2001—pašlaik
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Stīvens_Veinbergs&oldid=4160279"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp