Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Splita

Vikipēdijas lapa
Splita
pilsēta
Split
Splita
Karogs: Splita
Karogs
Ģerbonis: Splita
Ģerbonis
Splita (Horvātija)
Splita
Splita
Koordinātas:43°30′0″N16°26′0″E / 43.50000°N 16.43333°E /43.50000; 16.43333Koordinātas:43°30′0″N16°26′0″E / 43.50000°N 16.43333°E /43.50000; 16.43333
ValstsKarogs: Horvātija Horvātija
ŽupanijaSplita-Dalmācija
Vēsturiskie
nosaukumi
Spalatum
Administrācija
 • MērsIvo Baldasars
Platība
 • pilsēta79 km2
Iedzīvotāji(2021)[1]
 • pilsēta160 577
 • aglomerācija349 314
Laika joslaCET (UTC+1)
Pasta indekss21000
Mājaslapawww.split.hr
Splita Vikikrātuvē

Splita (horvātu:Split) ir pilsētaHorvātijā,Dalmācijas vidusdaļā pieAdrijas jūras. Horvātijas otrā lielākā pilsēta.Splitas-Dalmācijas županijas centrs. Slavena ar 3.—4. gadsimtaromiešu imperatoraDiokletiāna celtopili.

Vēsture

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Mūsdienu Splitas priekšpilsētā atradās senāSalona (Salonae) — romiešuDalmācijas provinces galvaspilsēta un imperatoraDiokletiāna dzimtā pilsēta. 293. gadā Diokletiāns pavēlēja pilsētas pievārtē celt pili, kura kļuva par imperatora rezidenci. Kad VII un VIII gadsimtā Dalmācijā iebrukaavāri unslāvi, Salona tika pamesta, bet atlikušie iedzīvotāji pārcēlās uz Diokletiāna pili, un tā kļuva par jaunās pilsētas kodolu.

Bizantijas laikos pilsēta bija tās sastāvā, saglabājot politisku autonomiju. Kopš 12. gadsimta Splitā valdījaungāru augstmaņi, un tā bija neatkarīga. No 1420. līdz 1797. gadam pilsēta bijaVenēcijas republikas sastāvā.

1797. gadā Splita iekļāvāsAustrijas Impērijas sastāvā, bet pēcAustrungārijas kapitulācijasPirmajā pasaules karāSerbu, horvātu un slovēņu karalistē (Dienvidslāvijā). Tā kā citas Dalmācijas lielākās pilsētas (Rijeka unZadara) starp kariem bijaItālijas teritorijā, Splita kļuva par Dienvidslāvijas galveno ostu.

Otrā pasaules kara laikā Splitu okupējaItālijas karaspēks. Pēc Itālijas kapitulācijas 1943. gada septembrī Splitā iegājaTito partizāni, tomēr pēc divām nedēļām Splitu ieņēmavācu karaspēks. 1944. gada 26. oktobrī Splitā atkal iegāja partizāni un līdz kara beigām pilsēta bija Tito Horvātijas pagaidu galvaspilsēta.

Nodibinoties sociālistiskajai Dienvidslāvijai, Splita iekļāvās Horvātijas republikas sastāvā.Horvātijas pilsoņu kara sākumā Splitā atradās lieliDienvidslāvijas Tautas armijas spēki, jo Splita bija Dienvidslāvijas kara flotes galvenā bāze. Notika vairāki bruņoti incidenti. Vienā no tiem fregate "Splita" bombardēja Splitas pilsētu. Tomēr 1992. gada janvārī Dienvidslāvijas armija pameta pilsētu.

Cilvēki

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Splitā dzimuši:

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. Q118496886.
  2. dzs.hr, Državni zavod za statistiku, KONTINGENTI STANOVNIŠTVA, PO GRADOVIMA/OPĆINAMA, POPIS 2001., Splitsko-dalmatinska županija, pristupljeno 26. lipnja 2011.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Kultūra
Daba
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Splita&oldid=4223432"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp