Space ShuttleColumbia starts 1981. gada 12. aprīlī
Space Shuttle (noangļu: ‘kosmiskāatspole’), oficiāli saukta parSpace Transportation System (STS) ("kosmiskā transportēšanas sistēma") bijaASV daudzkārtizmantojamākosmosa kuģa jebkosmoplāna programma.Space Shuttle apvienojakosmiskā nesēja, pilotējamakosmosa kuģa un transportkuģa funkcijas. Tas spēja orbītā nogādātderīgo kravu līdz 22,7 tonnām, kā arī atgriezt atpakaļ uzZemes kravu līdz 15 tonnām. Kuģa apkalpē parasti bija 5—7astronauti. KopumāSpace Shuttle orbītā nogādāja vairākus satelītus,Habla kosmisko teleskopu, starpplanētu zondes, veica zinātniskos novērojumus, kā arī piedalījāsSKS būvē un uzturēšanā.
Space Shuttle startēja vertikāli no zemes, tam piestiprinātā ārējā degvielas tvertne (vienreizējas lietošanas — sadeg atmosfērā pēc atdalīšanās) un vairākkārt izmantojamistarta paātrinātāji pēcdegvielas izlietošanas tiek atdalīti, unorbītā kosmosa kuģis nonāk, izmantojot savus manevrēšanasdzinējus. Pēc darba pabeigšanas orbītā kosmoplāns atgriezās atmosfērā un veicanolaišanos, izmantojot spārnus.Nosēšanās notika horizontāli aviācijaslidlaukā.
Space Shuttle izstrāde sākās 1968. gada oktobrī vēl pirmsApollo 11 izsēšanās uzMēness. Programmas galvenais mērķis bija topošo kosmosa staciju apgāde un uzturēšana, kosmosa kuģim vajadzēja nodrošināt vismaz 4 astronautu komandu un iespēju nogādāt orbītā kravu vismaz 9 tonnu apmērā, kā arī samazināt apkopes laiku, kas nepieciešams kosmosa kuģa sagatavošanai lidojumam. Septiņdesmito gadu sākumāNASA meklēja programmu, ko uzsākt pēcApollo beigām un sastapās ar lielām budžeta problēmām, kas apdraudēja visu programmu. Lai situāciju glābtu, tika iesaistītiASV Gaisa spēki ar mērķi piedāvāt viņiem kosmosa kuģi viņu kravu nogādāšanai orbītā - Gaisa spēku vadība pieprasīja daudz lielāku kuģa kravnesību. Lai samazinātu izmaksas, tika projektēti atsevišķi raķešpaātrinātāji un atdalāma degvielas tvertne - tas samazināja ražošanas izmaksas, bet kopumā ietekmēja kuģa atkārtotu lietošanu. Pēc ieviestajām izmaiņām ASV Gaisa spēki apstiprināja savu piedalīšanos un programmai tika nodrošināts budžets. FormāliSpace Shuttle programma sākās 1972. gada 5. janvārī, kad ASV prezidentsNiksons paziņoja, ka NASA sākusi darbu pie jaunas vairākkārt izmantojamas kosmosa kuģu programmas. Paziņojumā tika minēts, ka programmas mērķis ir "paplašināt kosmosa robežas un padarīt tās pieejamākas cilvēku darbībai" un gadā veikt ap 50 lidojumiem, tādā veidā samazinot starta izmaksas. Galvenais programmas ražotājs bijaNorth American Rockwell (šodienBoeing). Raķešpaātrinātājus būvējaMorton Thiokol (šodien ietilpstAlliant Techsystems), ārējo degvielas tvertni -Martin Marietta (šodienLockheed Martin), galveno dzinēju -Rocketdyne.Pirmo kosmoplānu plānoja nosaukt parConstitution, taču masīva seriālaStar Trek fanu izvērstā vēstuļu kampaņa nosliecaBalto namu par labu nosaukumam -Enterprise. 1976. gada 17. septembrī publiski tika izrādīts kosmoplānsEnterprise, kas vēlāk tika izmantots planēšanas un nosēšanās izmēģinājuma lidojumos, kuri pierādīja programmas darbaspēju.
VisasSpace Shuttle misijas startēja noKenedija kosmosa centra, ja vien to atļāva laikapstākļi, kuri tika rūpīgi novēroti (kosmoplāni nestartēja, ja pastāvēja risks, ka kosmoplānam var iespertzibens). Tika ņemti vērā arī laikapstākļi transatlantiskajos lidlaukos, kuros varēja veikt avārijas nosēšanos, ja kosmoplāns nesasniegtu orbītu, kā arī zonā, kurā nolaidās vairākkārt izmantojamie starta paātrinātāji. Vēsturisku iemeslu dēļ kosmoplāni nestartēja decembrī, ja misija varētu ieilgt līdz janvārim, jo 70. gados projektētajā kosmoplāna programmatūrā pastāvēja risks, ka sakarā ar gada maiņu kosmoplāna galvenais dators būtu pilnībā jāpārstartē - 2007. gadā tika ieviests potenciāls labojums šai kļūdai.Kosmoplāna startu kontrolēja starta palaišanas dators, kurš sekoja līdzi visām sistēmām līdz pat 31 sekundei pirms starta. 31 sekundi pirms starta visa vadība tika nodota kosmoplāna borta datoram. 16 sekundes pirms starta - starta laukuma bedre tika piepildīta ar apmēram 1000 kubikmetriem ūdens, lai slāpētu akustisko enerģiju, ko rada dzinēju darbība, un pasargātu kosmoplānu no pārslodzēm. 10 sekundes pirms starta dzinēji tika palaisti ar ūdeņraža aizdedzes degļiem un 6 sekundes pirms starta galvenajos dzinējos sākās aizdedze. Apmēram 3 sekundes kosmoplāns ar ieslēgtiem dzinējiem vēl tika turēts pie starta kompleksa - tas tika darīts drošības nolūkos, lai pārliecinātos, ka dzinēji darbojas, kā nepieciešams. Starta brīdi tiek detonēti stiprinājumi, kas notur kosmoplānu un tas dodas lidojumā. Tiklīdz kosmoplāns atstājis starta kompleksu, kontroli pār lidojumu pārņemDžonsona kosmosa centrs.
