Somijā dzīvo 5,6 miljoniiedzīvotāju,[2] lai gan pēcplatības tā ir viena no lielākajām valstīm Eiropas Savienībā. Tādējādi pēcapdzīvotības blīvuma (18,4 cilv./km²) Somija ir viena no visretāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo valsts dienvidos, īpaši Somijas galvaspilsētāHelsinkos un tās apkārtnē. Oficiālāsvalsts valodas ir divas,somu unzviedru valoda, lai gan 92% iedzīvotāju irsomi, betzviedri ir tikai 6%. Zviedri dzīvo galvenokārtOlandē (Ālandu salās), šai teritorijai ir piešķirtaautonomija.
Somijas platība ir 338 tūkstoši km². No kopējās teritorijasaramzeme aizņem 8%,meži — 57%,ezeri — 9% unpurvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība, tie valsti nodrošina arkokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina arkūdru, ko pārsvarā izmanto kākurināmo. Somijas krasta līnija ir ļoti robota, ar daudzām sīkām salām unšērām. Somijai ir arīostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību.
Valsts nosaukums "Somija" ir cēlies no somu pašnosaukumasuomi. Šī vārda izcelsme nav īsti skaidra, bet viena no versijām apgalvo, ka tas ir cēlies nobaltu valodu vārda "zeme". Saskaņā ar citām versijām, nosaukums ir cēlies no vārdasuomaa, kas nozīmējot "purvainā zeme".
Daudzas tautas Somiju dēvē par "Finlandi". Šiseksonīms ir cēlies noskandināvu vietvārda "Finnmarka" un citiem vietvārdiem, kas sākas ar "Fin(n)-". Vietu nosaukumi, kuri sākas ar "Fin(n)-", ir ļoti bieži sastopami ganZviedrijā, ganNorvēģijā. Visticamāk, ar šo vārduģermāņi apzīmēja medniekus un vācējus. Termins "Finn" bieži ir attiecināts arī uzsāmiem.
Dažreiz Somiju dēvē arī par "Tūkstoš ezeru zemi", jo valstī ir 187 888ezeru, kuru platība ir lielāka par 500 m².[3]
Somijasplatība ir 338 424 km². Salīdzinājumā ar citāmEiropas valstīm: tā ir mazliet mazāka nekāVācija un mazliet lielāka nekāNorvēģija. Somija ir 5,2 reizes lielāka nekāLatvija. Tā atrodas starp 60. un 70.platuma grādu un ir viena noziemeļvalstīm. Aptuveni trešdaļa no valsts atrodas aizZiemeļu polārā loka. Ziemeļu—dienvidu virzienā Somijas garums ir 1160 kilometri (noNuorgamas līdzHanko), bet rietumu—austrumu virzienā tās platums ir 540 kilometri (noNerpesas līdzIlomantsi). Somijas daļu, kas atrodas uz ziemeļiem noOulujervi ezera, sauc par "Ziemeļsomiju", lai gan tā ir apmēram puse no valsts. SavukārtJiveskiles pilsēta atrodas Somijas centrālajā daļā, lai gan ģeogrāfiski tā atrodas vairāk uz dienvidiem. Somijai sauszemes robežas ir arKrieviju,Norvēģiju unZviedriju. Garākā no tām ir austrumu robeža ar Krieviju (1269 km). Ziemeļos robežas garums ar Norvēģiju ir 716 km, bet ziemeļaustrumos ar Zviedriju — 536 km. Somijas krastus apskaloBaltijas jūras līči. Rietumos to apskaloBotnijas līcis, bet dienvidos —Somu līcis. Somijas upju tīkls ir blīvs. Upes ir īsas un krāčainas. Tās izmantoelektroenerģijas ražošanai. Lielākā daļa upju ietek Botnijas līcī. Pēc oficiāliem datiem, Somijā ir 187888 ezeri, kuru platība ir lielāka par 500 m²,[3] un 56 tūkstoši, kuru platība ir vismaz vienshektārs. Tādēļ Somiju dažreiz dēvē arī par "Tūkstoš ezeru zemi".
Somijā ir pieci lielifiziski ģeogrāfiskie rajoni: Dienvidsomijas zemiene, Austrumbotnijas zemiene, Somijas ezeru zemiene, Somijas augstiene un Lapzemes augstiene. Dienvidsomijas līdzenums plešas noSatakuntas provinces līdz pat Krievijas robežai. Salīdzinot ar Somijas ezeru līdzenumu, šajā līdzenumā ir maz ezeru, toties ir vairākaramzemes. Tālāk gar rietumu krastu plešas Austrumbotnijas līdzenums. Šo līdzenumu šķērso ļoti daudz upju, kā arī šeit ir plašas aramzemju platības. Somijas kopējaiskrasta līnijas garums sasniedz aptuveni 40 tūkstošus kilometru,[4] kas gandrīz atbilstZemes apkārtmēram pa ekvatoru. Tā ir tik gara tāpēc, ka Somijas piekraste ir ļoti izrobota un ar ļoti daudzām sīkāmsalām unšērām. Kopā ir apmēram 76 tūkstoši piekrastes salu, kuru platība ir vismaz 500 m².[4] Ļoti daudzas salas un šēras atrodasTurku pilsētas piekrastē, kā arīOlandē (Ālandu salās). Dienvidos esošāmorēnaSalpauselke un rietumosSomenselke ir divas valsts nozīmīgākāsūdensšķirtnes, kuras atdala piekrastes rajonus noSomijas ezerzemes (Järvi-Suomi). Šī purvainā un ar mežiem klātā teritorija, kurā ir aptuveni 42,2 tūkstoši ezeri,[5] ir lielākā "ezeru zeme" Eiropā. Iekšējie ūdeņi aizņem apmēram 18% no Somijas teritorijas.[6] Tieši no "ezeru zemes" iztek valsts nozīmīgākās dienvidu upes, kāKokemeenjoki,Kimijoki unVuoksi. Šeit atrodas arī Somijas lielākais ezers —Saima ezers, kura platība ir 4400 km². Somijas ezeri ir kuģojami, jo tie veido ezeru sistēmas. Atsevišķus ezerus un ezeru sistēmas savā starpā saista upes. Lai gan iekšzemē kravu transportēšanā parasti izmanto auto transportu vai dzelzceļa transportu, Somijas dienvidaustrumdaļā var izmantot arī jūras transportu. Raksturīgi ir arī tas, ka ezeros ir ļoti daudzsalu. Somijas augstiene (Vaara-Suomi) plešas no valsts austrumos esošāsZiemeļkarēlijas līdzKainū provincei, dienvidos noLapzemes. Augstienei ir raksturīgi neskaitāmipakalni, no kuriem visaugstākais irKoli kalns (347 m) Ziemeļkarēlijā. Somijas augstiene ziemeļos robežojas ar Lapzemes augstieni. Lapzemes augstienē plešas meži un kalni (tunturi), uz kuriem aug maz koku. Augstākās virsotnes irPallastunturi (807 m),Illestunturi (718 m) unPihetunturi (540 m).Inari ezera tuvumā, kurš atrodas Lapzemes ziemeļrietumos, tāpat kā dienvidos ir ļoti daudz ezeru. Garākās Somijas upesKemijoki (560 km)baseins aizņem lielu daļu no Lapzemes. Pašos Somijas ziemeļos ir arīSkandināvijas kalni. Uz Somijas—Norvēģijas robežas atrodas valsts augstākā virsotne —Halti kalns (1324 m).
Somijas lielāko daļu klājtaiga unpurvi. No kopējās teritorijasaramzeme aizņem tikai 8%,meži — 57% unpurvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība. Tie valsti nodrošina arkokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina arkūdru, kuru pārsvarā izmanto kākurināmo. Somijai ir arīostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību. Akmeņi, kuri ir pēc pēdējāledus laikmeta ir izkaisīti pa visu valsti, galvenokārt sastāv nogranīta.
Somijas klimatu nosaka valsts novietojumsmērenās joslas pašos ziemeļos pie robežas ar polārajiem apgabaliem. Šajos apgabalos ir ļoti auksts un tur parasti dzīvo maz iedzīvotāju. PateicotiesGolfa straumei, Somijas klimats ir maigs, lai gan pašos valsts ziemeļos ir auksts. Klimats ir ļoti svarīgs faktors preču pārvadāšanai. Somijas vidējā gaisa temperatūra ir nedaudz zemāka nekā Latvijā.
Somijas Valsts reģionālās administratīvās pārvaldes kopš 2010. gada
Somijā pirmā līmeņa administratīvā iedalījuma vienība pirms 2010. gada bijalēne (somu:läänit,zviedru:län). Visu valsti iedalīja sešās lēnēs, no kurām tikaiOlandei bijaautonomija. Lēņu pakļautībā darbojāspolicija,prokuratūra un citas valsts iestādes. Kopš 2010. gada augstākās iedalījuma vienības ir 19 reģioni, bet lēņu funkcijas daļēji pārņēmušas 6 Valsts reģionālās administratīvās pārvaldes (VRAP) un viens Valsts departaments (Olandē).
Sīkāk Somija tiek iedalīta 19 reģionos (somu:maakunta,zviedru:landskap). Tos iedala vēl 70 apakšreģionos (seutukunta,ekonomisk region), un visbeidzot 2009. gadā Somija tika sadalīta arī 348 pašvaldībās (kunta,kommun). Pirms tam bija 415 pašvaldības, uz 2020. gadu to skaits samazinājies līdz 310.
Somijas premjerministru tieši ievēl parlaments, savukārt pārējos valsts padomes locekļus pēc premjerministra ierosinājuma apstiprina prezidents. Kopš2023. gada jūnija premjerministrs irPeteri Orpo. Somijas prezidentu uz 6 gadiem ievēlē vispārējāsdivpakāpju vēlēšanās. Prezidentam ir plašas tiesības, viņš izdod lēmumus un dekrētus, var uzliktveto parlamenta paziņotajiem likumprojektiem. Prezidents vada Somijas ārpolitiku, kā arī irbruņoto spēku augstākais virspavēlnieks un ieceļ augsta ranga valsts ierēdņus un tiesnešus. Kopš2024. gada Somijas prezidents irAleksanders Stubs. Augstākoizpildvaru realizē valsts padome un prezidents.
Somijā nav atsevišķakontitucionālā tiesa. Pārvaldes orgānu darbību izskata parastajāstiesās. Somijastiesu varu spēcīgi ir ietekmējusiZviedrija, kuras pakļautībā somi bija līdz1809. gadam. Kopš pievienošanāsEiropas Savienībai1995. gadā, Somijas likumos kā nepieciešamība ir ieviesti daudzi Savienības tiesību akti. Parastātiesu sistēma ir strukturēta trijos līmeņos. Ikvienu lietu vispirms izskata kādā no 56 rajonu tiesām (käräjäoikeus), bet pēc tamapelāciju var iesniegt kādā no sešām augstākajām tiesām (hovioikeus, hovrätt). Visbeidzot pēc stingriem noteikumiem lietu var iesniegt izskatītSomijas Augstākajai tiesai (korkein oikeus, högsta domstolen).
Somijas drošības un aizsardzības politikas pamatā ir tās pieredzeOtrajā pasaules karā. Somijas loma starptautiskajās attiecībās ir vienota neitralitāte. Tautas prātos ir palikusi apziņa, ka nevar paļauties uz sabiedrotajiem un, ja sāksieskarš, tad valsts aizsardzība primāri būs janodrošina pašiem.[8] Somijas aizsardzības politika ir vērsta uz "kopējo aizsardzību" (kokonaismaanpuolustus),[9] kuras uzdevums ir nodrošināt valstssuverenitāti, teritoriālo integritāti un demokrātisku konstitūciju. Starptautiskajās attiecības tā cenšas ievērotneitralitāti, lai gan1994. gadā tā kļuva par organizācijas "Partnerattiecības mieram" locekli, bet1997. gadā arī parEiroatlantijas sadarbības padomes locekli. Vēlāk somu karavīri iesaistījās arīNATO vadītajos drošības spēkosKosovā unAfganistānā, lai gan valsts nebija NATO locekle.
PievienošanāsNATO ilgu laiku bija viens no strīdīgākajiem jautājumiem Somijas sabiedrībā. NATO pretinieki galvenokārt bija kreiso partiju atbalstītāji.[10] Somijai iestāšanās jautājumā bija svarīga arī kaimiņvalstsZviedrijas pozīcija, un daudzi uzskatīja, ka pozitīvs vai negatīvs lēmums abām valstīm būtu jāpieņem vienlaicīgi.[11]Valsts prezidenteTarja Halonena uzskatīja, ka Somijai nav nepieciešams iestāties NATO,[12] arī vairums somu pret iestāšanos bija noskaņoti negatīvi.[10] Stāvoklis izmainījās 2022. gada sākumā līdz arKrievijas iebrukumu Ukrainā. Ja 2017. gadā tikai 17% somu atbalstīja valsts dalību NATO, bet 2022. gada janvārī — 30%, tad februāra beigās par to iestājās 53% Somijas iedzīvotāju, 28% bija pret un 19% bez noteikta viedokļa.2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē dalībvalstu līderi pieņēma lēmumu oficiāli uzaicināt Zviedriju un Somiju kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm.[13] Oficiāli par NATO dalībvalsti kļuva2023.gada 4.aprīlī.[14]
2006. gadāSomijas bruņoto spēku (Puolustusvoimat) budžets bija 5,7%[15] no valsts budžeta, kas apmēram atbilst 2,27 miljardiemeiro. Noiekšzemes kopprodukta militārie izdevumi veido 1,6%.[16] Somijā pastāv obligātākaraklausība. Militārā apmācība ilgst no 6 līdz 12 mēnešiem. No obligātās karaklausības atbrīvoti ir tikaiJehovas liecinieki un autonomāsOlandes iedzīvotāji. Kopš1995. gada karaklausībā brīvprātīgi var doties arīsievietes. Somijas bruņotajos spēkos miera laikā dienē 35 tūkstoši karavīru, no kuriem 26 tūkstoši ir iekļautiarmijā, 5 tūkstoši —flotē, bet 4 tūkstoši —gaisa spēkos.[17] Vēl apmēram 35 tūkstoši somu katru gadu tiek iesaukti rezervistu apmācībās. Līdz ar to, ja sāktos karš, Somijas bruņoto spēku kopējais karavīru skaits īsā laikā varētu pieaugt līdz 520 tūkstošiem.[18]
Mūsdienās Somija ir viena no turīgākajām valstīmEiropas Savienībā un tādējādi arī visā pasaulē. 2005. gadā Somijas pirktspējas indekss bija 111, salīdzinoši, Eiropas Savienības vidējais indekss bija 100.[19] 2006. gadā kopējaiseksporta apgrozījums bija 61,40 miljardieiro, betimporta apgrozījums — 55,89 miljardi eiro. 2009. gadā nozīmīgākie tirdzniecības partneri bijaVācija (11,3%),Zviedrija (10,5%) unKrievija (10,1%).[20]
Straujāekonomiskā izaugsme apstājās 1991. gadā, kadsabruka Padomju Savienība, jo tieši ar šo valsti Somijai bija ļoti cieši tirdzniecības sakari. Pēc smagasekonomiskās krīzesiekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 13%, savukārt no 1990. līdz 1994. gadambezdarba līmenis pieauga no 3,4% līdz 18,4%. Krīzes rezultātā tika restrukturēta Somijas saimniecība. Lai stabilizētuvalsts budžetu, vairāki valsts uzņēmumi tikaprivatizēti. Tajā pašā laikā valsts ieguldīja naudu jaunākotehnoloģiju apgūšanai augstskolās. Pēc tam arī ieguldījamikroelektronikā. Šajā jomā veiksmīgi attīstījās uzņēmums "Nokia", kurš kļuva par dzinējspēku ekonomikas atveseļošanās procesā. PievienošanāsEiropas Kopienai 1995. gadā veicināja ekonomikas nostabilizēšanos. Pārkārtojot saimniecību, līdz 2001. gadam bezdarba līmenis bija jau samazināts līdz 9,2%. Vēlāk bezdarba līmenis vēl samazinājās, 2007. gadā tas sasniedza 6,9%.[21]
Somijasmeži ir valsts nozīmīgākaisdabas resurss. Tādējādikoksnes unpapīra rūpniecība ir dominējošās ražošanas nozares valstī. 17. gadsimtā Somija bija pasaulē lielākādarvas eksportētāja, savukārt jau 19. gadsimtā lielākā daļa no uzņēmumiem bijakokzāģētavas. Līdz pat 1970. gadiem vairāk nekā puse no Somijas eksporta allaž bija koksne un papīrs.[22] Mūsdienās tā sastāda tikai 12% no eksporta no rūpnieciskās ražošanas,[23] un katru gadu tiek izzāģēti aptuveni 75 miljoni m³ koksnes.[24] Uzņēmumi "Stora Enso", "UPM—Kymmene" un "M—real" pēdējos gados iegulda lielus līdzekļus, lai attīstītos citās valstīs, un ir kļuvuši par vieniem no līderiem papīra rūpniecībā. Pēdējos gados strauji attīstās arīmetālapstrāde, kā arīelektronikas rūpniecība.Elektropreču ražošanas apjomi no 1995. līdz 2006. gadam ir četrkāršojušies.[23] Lauvas tiesu šajā nozarē aizņemtelekomunikāciju uzņēmums "Nokia". "Nokia" apgrozījums gadā ir 41,1 miljardseiro, līdz ar to tas ir lielākais uzņēmums Somijā.[nepieciešamaatsauce] Citi pazīstami somu uzņēmumi ir "Fiskars", "Kone", "Valmet" un "Sisu Auto".
Somijas iedzīvotāju sadalījums pēc vecuma un dzimuma
Somijā dzīvo aptuveni 5,3 miljoniiedzīvotāju. Tā kā pēc platības Somija ir liela valsts, tās vidējaisapdzīvotības blīvums ir mazs, tas ir, 16 cilvēki uz kvadrātkilometru. Iedzīvotāji ir ļoti nevienmērigi sadalīti pa valsts teritoriju.Lapzemē, Somijas ziemeļos, iedzīvotāju blīvums ir vēl mazāks, tas ir, tikai 1,9 cilvēki uz km², savukārt aptuveni 40% Somijas iedzīvotāju dzīvoDienvidsomijā, kur apdzīvotības blīvums sasniedz 62,6 cilvēkus uz km². Aptuveni 1,23 miljoni dzīvoHelsinku aglomerācijā. Nākamās lielākās pilsētas irTampere,Turku unOulu.
Somijā iedzīvotāju skaits pieaug, bet tā kā jaunieši izvēlas studēt un strādāt pilsētās, tad lauku teritorijās cilvēku skaits tomēr samazinās.
Somijas kultūra ir veidojusies galvenokārt ietekmējoties noRietumeiropas unKrievijas. Spēcīga ir bijusiZviedrijas, kuras pakļautībā somi bija vairākus gadsimtus, unVācijas ietekme, ar kuru somiem vienmēr ir bijuši cieši tirdzniecības sakari. Krievu kultūras ietekme vienmēr ir bijusi jūtamaAustrumsomijā unKarēlijā. Pēc abiempasaules kariem Somijā ļoti ātri izplatījās Rietumeiropaspopkultūra. Lai ganurbanizācijas rezultātā Somijas kultūra kļūst arvien globālāka, valstī, īpaši lauku teritorijās, joprojām tiek piekoptas arī somutradīcijas, piemēram, iešanasomu pirtī.
Jau pirms mūsu ēras somi bija bagāti ar mutvārdutautasdziesmām, kurās galvenokārt tika apdziedātas tēmas nosomu mitoloģijas. Pirmie literālie teksti tika sarakstīti 13. gadsimtā, kad Somijā tika ieviestakristietība. Ļoti maz tekstu no šiem laikiem ir saglabājušies līdz mūsdienām. Tie bijalatīņu valodā sarakstītie sakrālie teksti. Pirmie tekstisomu valodā tika sarakstītiReformācijas laikā 16. gadsimtā.Jauno Derību somu valodā1548. gadā iztulkojaMikaels Agrikola.
No mūsdienu autoriemslavenākais somu rakstnieks irMika Valtari (Mika Waltari), kura darbi plaši izplatīti arī ārzemēs. Viņa slavenākais darbs, vēsturiskais romāns "Sinuhe, ēģiptietis" (Sinuhe Egyptiläinen, 1945), ir iztulkots aptuveni 30 valodās, kā arī1954. gadāHolivudā pēc šī darba motīviem tika uzņemta filma.[25] Starptautisku slavu ir ieguvis arī Somijā dzīvojošās zviedru rakstniecesTūves Jānsones darbs "Trollīši Mumini".
Pāvo Nurmi (1920. gadā Antverpenē) ir viens no visu laiku labākajiem olimpisko spēļu sportistiem
Somija ir uzskatāma parsportu mīlošu valsti gan pašu sportistu, gan skatītāju vidū. Aptuveni 1,1 miljons iedzīvotāju (piektā daļa no iedzīvotājiem) ir kāda sporta kluba biedri.[26] Nozīmīgus sporta notikumus pie TV ekrāniem regulāri skatās aptuveni 1,4 miljoni skatītāju.[27]
Panākumi sporta sacensībās dod lielu daļu no tonacionālās identitātes. Panākumu guvuši sportisti tiek pielīdzināti valsts varoņiem, it īpaši1920. gadu somu sportisti, kuri guva uzvaras starptautiskās sacensībās.1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kuras notikaParīzē, somu sportisti bija otrajā vietā iegūto medaļu kopvērtējuma tabulā. SkrējējsPāvo Nurmi (viens no "Lidojošajiem somiem") ieguva deviņaszelta medaļas un kļuva par vienu no visu laiku labākajiem sportistiemolimpiskajās spēlēs, kā arī viņš ir medaļām bagātākais vieglatlēts olimpiskajās spēlēs. Olimpiskajās spēlēs un ne tikai allaž veiksmīgi ir startējuši arīšķēpa metēji, piemēram, 2007. gada šķēpa mešanā par pasaules čempionu kļuvaTero Pitkemeki. Nacionālās pašapziņas celšanai lielu artavu dod arī uzvaras pret to kaimiņvalstīm, it īpaši, pretZviedriju, kuras pakļautībā tā bija vairākus gadsimtus.
12Kalevi Rikkinen:A Geography of Finland. University of Helsinki, Lahti Research and Training Centre, Lahti 1992, S. 31
↑Esko Kuusisto:Lake District in Finland. In: Matti Seppälä (Hrsg.):The Physical Geography of Fennoscandia. Oxford University Press, Oxford 2005, S. 286.
_(cropped).jpg)
.jpg)
