Skotijas Atlantijas okeāna un Ziemeļjūras sektoros ir ievērojamasnaftas iegulas (lielākāsEiropas Savienībā), kas tiek intensīvi izmantotas ieguvei. Šī iemesla dēļ Skotijas trešo lielāko pilsētuAberdīnu dēvē par "Eiropas naftas galvaspilsētu".
Pēc 80. gadaRomas Impērija vairākkārt nesekmīgi mēģināja pakļautLielbritānijas salas ziemeļu daļu, ko apdzīvojapiktu ciltis. No 122. līdz 128. gadam aizsardzībai pret piktiem romieši uzbūvējaAdriāna valni, ap 400. gadu romieši pameta Britāniju. 503. gadā no tagadējāsZiemeļīrijas ieradās skoti, 843. gadā skotu ķēniņšKenets Makalpins pakļāvapiktus un kļuva par Albas valsts valdnieku.
Skotijas karalis un nacionālais varonisRoberts Brūss
Kad 1688. gadā Skotijas karalisDžeimss VII Stjuarts (Anglijas un Īrijas karalis Džeimss II) tika gāzts no Anglijas troņa, sākās viņa piekritēju (jakobītu) sacelšanās, kas tika sakauta un 1707. gadā tika izveidotaLielbritānijas Karaliste. Kad 1714. gadā par Lielbritānijas karali kļuvaHannoveres kūrfirstsGeorgs Ludvigs (Herzog Georg Ludwig von Braunschweig-Lüneburg), Skotijā atkal sākās jakobītu sacelšanās, kuras laikā Džeimsa VII dēls Čārlzs Frensiss Eduards Stjuarts neveiksmīgi mēģināja iegūt Skotijas troni.Austrijas mantojuma kara laikā Francijas atbalstītais Džeimsa VII mazdēls Čārlzs Eduards Stjuarts (iesauka "Glītais princis Čārlijs",Bonnie Prince Charlie) vēlreiz neveiksmīgi mēģināja atgūt Skotijas karaļa troni (1745-1748).
1820. gados Skotijas dienvidos sākās industriālā revolūcija. 1975. gadā pie Skotijas krastiem sākāsZiemeļjūras naftas ieguve. 1999. gadā atjaunoja Skotijas parlamenta darbību. Lai izšķirtu jautājumu par Skotijas neatkarības atjaunošanu, 2014. gada 18. septembrī notikaSkotijas neatkarības referendums, kurā 55,3% no vēlētājiem nobalsoja pret to.
