Skandijs irķīmiskais elements ar simboluSc unatomskaitli 21. Tas ir ļoti reti sastopams, izkliedētspārejas metāls un nelielos daudzumos ir sastopams dažādosminerālos. Skandijs ir pirmaisd elements periodiskajā sistēmā — tāatomāelektroni sāk aizpildītd līmeni trešajā čaulā. Skandiju iegūstmetalotermiski vaielektrolizējotskandija hlorīda kausējumu. Savienojumos skandijs lielākoties ir trīsvērtīgs, ar oksidēšanas pakāpi +3.
Dabā ir sastopams tikai viens stabils skandijaizotops — skandijs-45.[1] Ir zināmi vēl seši nestabili izotopi, kuri ir iegūti tikai laboratorijās.
Ik gadu kopējā iegūtā skandija masa ir ap 50kilogramiem.[2] Nav zināms, cik potenciāli ir iespējams iegūt pavisam kopā. Tīrā veidā skandiju dabā atrast nevar. Tas ir sastopams aptuveni 800minerālos.[3] No tiem nozīmīgākais irtortveitīts ((Sc,Y)2Si2O7). Otrs nozīmīgākais skandija iegūšanas avots irurāna rūdās.
Skandijs ir reti sastopams metāls, bet tomēr mājas apstākļos to var atrast krāsutelevizoros,fluorescējošajās spuldzēs unekonomiskajās spuldzēs.[2] Skandiju lieto galvenokārtsakausējumiem aralumīniju undzīvsudraba spuldzēs, kā piedevu pieluminofora, lai uzlabotu gaismasspektrālo sastāvu. Skandijam nav bioloģiska loma dzīvības procesos uz Zemes.[2]
Ķīmisko elementu skandiju 1879. gadā atklāja zviedru ķīmiķisLarss Fredriks Nilsons. Viņa vadītā zinātnieku grupa šo elementu atklājaeuksenīta ungadolinīta minerālos, kas ir sastopami tikaiSkandināvijā. Tādēļ elementa nosaukums ir radies nolatīņu vārdaScandia, kas nozīmē "Skandināvija".[3] Tomēr tikai 1960. gadā tika iegūts skandijs, kura tīrība bija 99%.
