Sintoisms (japāņu:神道,shintō — ‘garu ceļš’) irjapāņu tradicionālātautas reliģija, kuras pamatā irkami (svēto garu) pielūgšana. Kami iemiesojas dažādāsdabas parādībās, piemēram, vējā, lietū, kalnā, kokā, upē un citur. Sintoismam nav raksturīgireliģiski teksti; izpratne par sintoismu nākamajām paaudzēm tiek nodota mutvārdu ceļā. “Kodžiki” un “Ņihonšoki” ir vēsturiski un mitoloģiski krājumi, lai gan atsevišķi sintoisma novirzieni, it īpaši pēdējo laiku vēsturē, tos uzskata parsvētajiem rakstiem.[1]
Ir grūti noteikt sintoisma reliģijas izveidošanās laiku. Tai nav kāds konkrēts radītājs, tā irtautas reliģija. Par sintoisma rašanās laiku uzskata laika posmu no 8. līdz 12. gadsimtam, bet atsevišķi pētnieki uzskata, ka sintoisms radies jau 5. gadsimtā. No 1868. līdz 1945. gadam sintoisms bijaJapānas Impērijas valsts reliģija. Mūsdienās sintoisms ir sajaucies arbudismu un ir arvien grūtāk atšķirt šīs divas reliģijas vienu no otras.
Šai reliģijai nav radītāja vai svēto rakstu. Sintoisms ir dziļi iesakņojies japāņos un viņu tradīcijās un kultūrā. Šai reliģijai nav raksturīga propaganda vai sprediķošana.
Sintoisms sastāv no ticēšanas svētajiem gariem, garu pasaulei jebkami, kas irdievības, kuras iemiesojas dzīvei svarīgās lietās, vietās, stihijās, piemēram, vējā, lietū, kalnā, kokā, upē un citur. Pēc nāves cilvēki tiek cienīti kā ģimenes senie kami. Saules dievieteAmaterasu ir pieņemta kā galvenā sintoisma dievība. Saskaņā ar sintoismamitoloģiju, kami laikmets sākās arkosmosa izveidošanos nohaosa. Cilvēces laikmets sākās tad, kad Saules kami mazdēlsŅiņigi nonāca zemākajos pasaules apvidos un viņa mazdēlsDžimmu kļuva par pirmo apvienotāsJapānas imperatoru. Garu mājas ir tempļi, kuros tie tiek godāti un pielūgti.
Atšķirībā no citām ticībām, sintoismā navabsolūtisma. Nav pilnīga jā vai nē, pareizi vai nepareizi, neviens nav ideāls. Tā ir optimistiska ticība, jo būtībā cilvēks ir dievs unļaunumu rada ļaunie gari. Kopumā sintoisma rituāli ir vērsti uzļauno garu izdzīšanu, garu pielabināšanu, cienīšanu un pielūgšanu.
Sintoistiem nav savu apkopotu svēto rakstu. Viņi izmanto mitoloģijas pierakstus divās grāmatās “Kodžiki” un “Ņihonšoki”, kas sarakstītas astotā gadsimta sākumā, un rituālo lūgšanu apkopojumu “Engišiki”, kas sarakstīta 927. gadā.
Nozīmīgs sintoisma simbols irtorii (japāņu:鳥居,torii) — tradicionāli japāņu vārti, kas parasti izbūvēti pie sintoisma svētnīcu ieejām vai to iekšpusē un kalpo kā robeža starp fiziskajām un garīgajām pasaulēm.
Sintoismam ir vairāki novirzieni. Viens no izteiktākajiem novirzieniem irsektu sintoisms, kas izveidojās 19. gadsimtā. Arī tam ir vairākas apakšgrupas, kā tīrais sintoisms, konfūciešu sektas, kalnu pielūgsme.
Vēl kā atsevišķi novirzieni irtempļu sintoisms, kurā fokuss tiek likts uz dievību pielūgšanu publiskos tempļos, svētnīcās, untautas sintoisms, kas ir viens nojapāņu tautas ticības aspektiem.
Visi trīs novirzieni ir cieši sasaistīti cits ar citu.
↑Rabbi Marc Gellman u. Monsignor Thomas Hartman. «Teil V, Kapitel 13:Texte des Shintoismus.».Religionen der Welt für Dummies. 2., aktualisierte Auflage, Wiley-VCH, Weinheim, Sonderausgabe, 2016.ISBN978-3-527-69736-6.
