| Sicistas Sicista(Gray, 1827) | |
|---|---|
 Stepes sicista (Sicista subtilis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Apakškārta | Peļveidīgie (Myomorpha) |
| Virsdzimta | Lēcējpeļu virsdzimta (Dipodoidea) |
| Dzimta | Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae) |
| Apakšdzimta | Sicistu apakšdzimta (Sicistinae) |
| Ģints | Sicistas (Sicista) |
 Sicistas Vikikrātuvē | |
Sicistas, sicistu ģints (Sicista) ir viena nolēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) ģintīm, kas ir vienīgā ģintssicistu apakšdzimtā (Sicistinae). Tā apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] IzplatītasZiemeļeiropā,Austrumeiropā unĀzijā, lielākā sugu dažādība sastopamaCentrālāzijā. Mājomežos, biezoskrūmājos,pļavās unstepēs.[2]
Latvijā sastopama viena sicistu ģints suga —meža sicista (Sicista betulina).[3] Latvijā nav objektīvu ziņu par populācijas stāvokli, informācijai par sastopamību ir gadījuma raksturs. Tiek uzskatīta par samērā retu, sporādiski sastopamu sugu.[4]
Sicistas ir maza augumalēcējpeles, kas ārēji atgādinapeles, bet ar daudz garākām pakaļkājām un ar ļoti garuasti, kuras galā ir kupla matu otiņa. Sicistu ķermeņa garums (bez astes) ir 50—100mm, astes garums 65—110 mm, pakaļkāju garums 14—18 mm, svars 6—14g.[2][5] Kažoka matojuma krāsa var būt no gaišibrūnas līdz tumši brūnai vai dzeltenbrūnai. Mugura tumšāka nekā pavēdere. Dažām sugām uz muguras tumša svītra (peļu teka), kas sākas jau uz pakauša.[2][5]
Sicistas irvisēdājas un barojas arsēklām, sulīgiemaugiem unkukaiņiem. Tās ir aktīvas nakts laikā, pa dienu uzturoties pašraktās alās. Ziemas periodu pavadaziemas miegā. Pa zemi pārvietojas ar lēcieniem, veikli rāpjas arī kokos un krūmos, lietojot asti kā papildu atbalstu.[2]
Sicistu apakšdzimta (Sicistinae)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Sicistas.
|