Sergejs Kirovs (krievu:Сергей Миронович Киров, īstajā uzvārdāKostrikovs (krievu:Костриков), dzimis1886. gada15. martā, miris1934. gada1. decembrī) bijapadomju politiķis,VK(b)PĻeņingradas komitejas vadītājs. Nogalināts atentātā. Izmantojot atentāta faktu, PSRS iesākās plašas represijas, kuru kulminācija bija 1937./38. gadā (Lielais terors).
Dzimis nabadzīga zemnieka ģimenē. 1894. gadā kļuva parbāreni, izaudzis patversmē. Beidzis skolas dzimtajāUržumā unKazaņā. 1904. gadā iestājāsKSDSP. PēcOktobra revolūcijas darbojās Krievijas dienvidos. 1919. gada 25. februārī kļuva parAstrahaņas pagaidu revolucionārās padomes vadītāju, organizēja represijas pret režīma pretiniekiem. 1920. gada 28. aprīlīSarkanās armijas sastāvā piedalījās uzbrukumāAzerbaidžānai, kļuva par Komunistiskās partijas Kaukāza biroja CK locekli. 1923. gada aprīlī tika ievēlēts par partijas CK locekli. No 1926. gada — parVK(b)PĻeņingradas komitejas vadītājs.
S. Kirovs kļuva par vienu no populārākājām personāmPSRS. 1934. gada 1. decembrī viņu partijas Ļeņingradas organizācijas galvenajā mītnē —Smoļnijā, ar revolvera šāvienu nogalināja partijas instruktors Leonīds Nikolajevs. 25. decembrī sastādītajā pirmajā apsūdzībā kā viens no vaininiekiem tika minēts Latvijas konsulsGeorgs Bisenieks − viņš esot bijis sakarnieks starp Kirova slepkavības organizētāju Ļeningradas grupu un šī atentāta īsteno plānotāju, no Padomju Savienības izraidītoĻevu Trocki. 31. decembrī G. Bisenieks tika izraidīts no Padomju Savienības, pēcLatvijas okupācijas 1940. gadā viņš tika apcietināts un 1941. gada 27. jūlijā nošauts.[1]
Josifs Staļins un viņam lojālās aprindas S. Kirova nāvi izmantoja, lai sāktu plašas represijas PSRS. Fakti par tiešu Staļina iesaisti slepkavības plānošanā nav iegūti, kaut arī daži fakti liecina par PSRS drošības dienestu iesaisti slepkavības veicināšanā. Daļa vēsturnieku uzskata, ka slepkavība tika veikta personīgu iemeslu dēļ — Nikolajeva sieva, latviete Milda Draule esot bijusi Kirova mīļākā.
PSRS S. Kirova vārdā tika nosaukti daudzi ģeogrāfiski objekti. Rīgā okupācijas (Latvijas PSR) laikā par Kirova parku saucaVērmanes dārzu, šeit atradās Kirova krūšutēls, betElizabetes ielas nosaukums bija Kirova iela.
.svg)
