Lūcijs Septimijs Severs Augusts (latīņu:Lucius Septimius Severus Augustus; dzimis145. gada11. aprīlī, miris211. gada4. februārī) bijaRomas impērijas 21. imperators, valdīja no193. gada 14. aprīļa līdz211. gada 4. februārim. Viņš sagrāba varu pēc imperatoraPertinaksa nāves tā sauktajā "piecu imperatoru gadā".
DzimisLībijā, samērā turīgā un ietekmīgā ģimenē, kas bija piederīga pie jātnieku kārtas. Viņam tēvam bija daļējipūniešu izcelsme. Tiek uzskatīts par pirmo provincē dzimušo un provinciālas izcelsmes imperatoru.
Pēc varas nostiprināšanās Septimijs Severs aizvadīja vairākus karus. SakāvaPartiešu karaspēku un paplašināja impērijas robežas līdzTigras upei. Tāpat arī 202. gadā karojaZiemeļāfrikā,Mauritānijas provincē, kur tika nostiprināta impērijas dienvidu robeža. Savas valdīšanas pēdējos gados Severs devās uz Britāniju, kur nostiprinājaAdriāna valni. 208. gadā iebruka Kaledonijā (Skotijā), bet pēc vairāku gadu karadarbības nespēja gūt panākumus. 210. gadā smagi saslima un nākamajā gadāEborakas pilsētā nomira.
Lai cīnītos ar naudas problēmām, kuras izjuta valsts kase, Severs bija sācis kalt monētas ar mazāku zelta un sudraba daļu, kas noveda pieinflācijas. Viņš mira 211. gadā un viņu nomainīja dēliKarakalla unGets.
