Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu)laulības pārkāpšana tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz patnāvessodam.
Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvasmīlas attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņuveselības dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi.
Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram,tango) ir neapstrīdams.[nepieciešama atsauce] Šī forma arī ir laicīga.
Šīs formas nosaukums ir saistīts arjapāņu profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām.Geiša ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, navprostitūta. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska.
Pollūcija — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežākmiegā (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekošaejakulācija. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa.
Masturbācija — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partneraerogēnās zonas. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmasģenitālijas, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana (anālās atveres,krūšu).
Fingerings — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem,klitoru,maksti, vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi arpirkstu.
Petings —orgasma sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas (skūpsti,apskāvieni, glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš.
Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts (latīņu:Coitus), ar kuru saprot vīriešadzimumlocekļa ievadīšanu sievietesmakstī. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudzseksa pozu un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu.
Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas:vestibulārais dzimumakts (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī),starpgurnu dzimumakts,narvasadata (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm).
Pie šīs formas ir pieskaitāms arīanālais sekss, kura laikā dzimumloceklis tiek ievadītspretējā vaisava dzimuma partnera anālajā atverē.
Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot armēli vai sūkājot armuti partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi:
Kunilings — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietesklitoru unvulvu.
Felācija (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli.
Anilings — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām.
Irumācija — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē.
Tībagings — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē.
Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai.
Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pretdzīvniekiem, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti irmājdzīvnieki:kazas,aitas,zirgi,suņi u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā.
Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušiesIndijā.Viduslaikos jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību (Sutras —sanskritā:सूत्र, "diegs"), kas veltītas indusu dievamKama un kamai (sanskritā:कामkāma) — vienai no četrāmpurušartām, cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uzAngliju. Pati pazīstamākā irMalanaga Vatsajana "Kāmasūtra" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari").
Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti.
Literatūrā ar nozīmiseksuālais komplekss apzīmē personas negatīvāsemocijas (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi unuzvedību.
Araseksualitāti saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ (askēze). Pilnīgi pretēja irhiperseksualitāte — paaugstināta dzimumsakaru tieksme (nimfomānija).
Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām.
Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus.Seksuālā orientācija iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām:hetero- (simpātijas pret pretējo dzimumu),homo- (pret savu dzimumu) unbiseksuālajās (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "metroseksuālis", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju.
Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts.
Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes).Seksuālā norma ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem.
Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" (angļu:ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems) diagnožu grupāF65 (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (parafilijas) navseksuālās orientācijas paveidi.
.jpg)
