- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu:saulgrieži.
Vasaras saulgrieze jebsaulespuķe (Helianthus annuus) ir viengadīgskurvjziežu dzimtaslakstaugs.
Augums liels, 100 līdz 300 cm augsts. Adventīvsaugs, dārzbēglis[1], savvaļā sastopams ne visai bieži.Stumbrs stāvs, parasti vienkāršs, ar atstāvošiem, raupjiem matiņiem.Lapas pamīšus vai pretējas, vienkāršas, veselas, trīsstūrainas vai eliptiskas, 10—25 cm garas, 7—10 cm platas, ar 3 dzīslām un abās pusēs ar īsiem, pieguļošiem matiņiem, mala rupji divkārt zāģzobaina, pamats sirdsveida, gals smails; apakšējās lapas daudz mazākas nekā augšējās, lapas kāts garš. Zied no jūlija līdz septembrim.Ziedu kurvīši nolīkuši, 10—30 cm plati, pa vienam stumbra galotnē. Vīkala lapas olveida, smailas, vairākās rindās jumstiņveidīgi, ar matiņiem. Kurvīša gultne plakana. Kausmatiņu nav, to vietā 2 plēksnes, kas drīz nobirst. Kurvīša ārmalā dzelteni sterili mēlziedi, 6—10 cm gari, līdz 2 cm plati, kurvīša vidū divdzimumu stobrziedi ar brūnganu vai sārti brūnu vainagu. Auglis — pelēki melns šķautņains sēklenis. Ziedu kurvīšiem raksturīgs heliotropisms — tie griežas līdzisaules gaitai, t.i. spilgtākās gaismas virzienā. Kultivē kā eļļas augu, pārtikas augu unkrāšņumaugu. Augļi sastāvā ir 20—39% eļļas. Stumbru sastāvā — līdz 35%kālija oksīda, tos izmantopotaša ieguvei. Saulgriežu eļļu izmantoārstniecībā kā žultsdzinēju,augšējo elpošanas ceļuiekaisumu ārstēšanai, pretaterosklerozi, kācaurejas līdzekli, kā pamatu dažādāmziedēm.
