Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Saturns (planēta)

Vikipēdijas lapa
Saturns  ♄
Saturns
Saturns, attēls iegūts no starpplanētu zondesCassini—Huygens
Orbitālie parametri[1]
Epoha J2000
Afēlijs1 513 325 783 km
10,11595804AU
Perihēlijs1 353 572 956 km
9,04807635 AU
Lielā pusass (rādiuss)1 433 449 370 km
9,58201720 AU
Ekscentricitāte0,055723219
Apriņķojuma periods10 832,327 dienas
29,657296 gadi
Sinodiskais periods378,09 dienas[2]
Vidējaisapriņķošanas ātrums9,69 km/s[2]
Vidējā anomālija320,346750°
Slīpums2,485240°
5,51° attiecībā pret Saules ekvatoru
Uzlecošā mezgla garums113,642811°
Pericentra arguments336,013862°
Zināmiepavadoņi146[3]
Fiziskie parametri
Ekvatoriālais rādiuss60 268 ± 4 km[4][5]
9,4492 Zemes ekvatoriālie rādiusi
Polārais rādiuss54 364 ± 10 km[4][5]
8,5521 Zemes polārie rādiusi
Saspiedums0,09796 ± 0,00018
Virsmas laukums4,27×1010 km²[5][6]
83,703 Zemes virsmas
Tilpums8,2713×1014 km³[2][5]
763,59 Zemes tilpumi
Masa5,6846×1026 kg[2]
95,152 Zemes masas
Vidējaisblīvums0,687 g/cm³[2][5]
(mazāks nekāūdens blīvums)
Ekvatoriālaisbrīvās krišanas paātrinājums8,96m/s²[2][5]
0,914g
2. kosmiskais ātrums35,5 km/s[2][5]
Sideriskais periods0,439 — 0,449 dienas[7]
(10 h 32 — 47 min)
Lineārais ātrums uz ekvatora9,87 km/s[5]
35 500 km/h
Ass slīpums26,73°[2]
Ziemeļu polarektascensija2 h 42 min 21 s
40,589°[4]
Ziemeļu poladeklinācija83,537°[4]
Albedo

0,342 (saites)

0.47 (ģeom.)[2]
Virsmastemperatūraminvidmaks
1 bāra līmenī134K[2]
0,1 bāra līmenī84 K[2]
Redzamais spožumsno +1,2 līdz -0,24[8]
Leņķiskais diametrs14,5" — 20,1"[2]
(ieskaitot gredzenus)
Atmosfēra[2]
Scale height59,5 km
Sastāvs
~96%ūdeņradis (H2)
~3%hēlijs
~0.4%metāns
~0.01%amonjaks
~0.01%ūdeņraža deiterīds (HD)
0.000 7%etāns
Ledus:
amonjaks
ūdens
amonija hidrogēnsulfīds (NH4SH)
Šis raksts ir par Saules sistēmas planētu. Par citām jēdzienaSaturns nozīmēm skatītnozīmju atdalīšanas lapu.

Saturns, viena nomilzu planētām, irSaules sistēmas sestā planēta noSaules. Tā ir otra lielākā Saules sistēmas planēta un tālākā planēta, ko no Zemes var labi redzēt ar neapbruņotu aci (Urāns ir praktiski uz redzamības robežas). Planēta ir nosaukta romiešu dievaSaturna vārdā. Saturna īpaša pazīme ir tāgredzeni, kas sastāv no ledus un putekļiem. Saturnam ir daudzpavadoņu — 274.[9]

Saturna astronomiskais simbols ir. Tas attēlo dieva Saturna sirpi.

Orbitālie parametri

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Saturna ekvatoriālaisdiametrs ir 120 536 km, tas ir 9,45 reizes lielāks nekāZemei. Saturns pārvietojas ap Sauli pa gandrīz riņķveida orbītu, veicot vienu apriņķojumu 29,9 Zemes gadu laikā. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 10 stundās un 36 minūtēs. Ātrās rotācijas dēļ Saturns ir stipri saplacināts polu virzienā.

Skats uz Saturnu caur mūsdienu teleskopu (pa kreisi) un caur Galileja laika teleskopu (pa labi).

Atmosfēra un klimats

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Saturnam ir ļoti blīvaatmosfēra, kas sastāv galvenokārt noūdeņraža unhēlija. Atmosfēras augšējo slāņu temperatūra ir −175 °C. Saturna virsmas vidējātemperatūra ir 143kelvini.

Izpēte

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Saturna izpēte mūsdienās ir veikta ar robotizētām kosmiskajāmzondēm. Trīs pirmās Saturna izpētes misijas tika veiktas ar planētai garām lidojošām zondēm, kas paplašināja zināšanu bāzi par Saturna planetāro sistēmu, betCassini-Huygens starpplanētu zonde savu misiju veica Saturna orbītā.

Lidojumi garām Saturnam

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Pirmo reizi cilvēku radīts objekts Saturnu sasniedza 1979. gadā, kad robotizētā kosmiskā zondePioneer 11 palidoja 21 000 km attālumā no planētas atmosfēras.[10] Misijas laikā zonde uzņēma daudzus zemas izšķirtspējas planetārās sistēmas attēlus, kuru analīze liecināja, ka Saturns sastāv galvenokārt no šķidraūdeņraža. Zonde atklāja arī tievo F gredzenu un vienu līdz tam nezināmu Saturna pavadoni.[11]

1980. gada novembrī Saturnu sasniedza zondeVoyager 1, kuras uzdevums, lidojot garām planētai, bija tuvāka pašas planētas, tās gredzenu un lielāko pavadoņu izpēte. Zonde gar planētu lidoja 62 000 km attālumā no augšējās mākoņu robežas,[12] atklāja trīs jaunus Saturna pavadoņus, G gredzenu un nosūtīja uz Zemi augstas izšķirtspējas attēlus.

Deviņus mēnešus pēcVoyager 1, 1981. gada augustā Saturnu sasniedzaVoyager 2 zonde, kuras mērķis Saturna izpētē bija sekotVoyager 1 sūtītajiem datiem un attēliem.[13] Voyager misijās iegūtie dati un attēli pastiprināja zinātnieku interesi par Saturna planetāro sistēmu un bija pamatsCassini-Huygens Saturna izpētes programmai.[14]

Misija Saturna orbītā

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

2004. gada 1. jūlijā pēc septiņu gadu ceļojumaCassini-Huygens zonde ielidoja Saturna orbītā. Tā veica divus lidojumus gar Saturna lielāko pavadoni,Titānu, pirmsHuygens zondes palaišanas 2004. gada decembrī.Huygens zondes mērķis bija padziļināta Titāna izpēte. Zonde iegāja Titāna atmosfērā 2005. gada 14. janvārī un pēc 2,5 stundām nosēdās uz pavadoņa virsmas.[15]

Savas misijas laikāCassini veica virkni nozīmīgu atklājumu, starp kuriem kā vienu no svarīgākajiem var minēt pierādījumus ūdens eksistencei zem sasalušās virsmas uz Saturna pavadoņiem Titāna[16] unEncelada,[17] kas NASA zinātniekiem ļauj domāt, ka šie pavadoņi varētu būt potenciāli apdzīvojami.[18]

Cassini Saturna orbītā pavadīja 13 gadus, 294 reizes apriņķojot planētu.[19] Šajā laikā zondes raķešdegvielas rezerves bija izsīkušas, tāpēc tika nolemtsCassini iznīcināt, lai tā nejauši nesadurtos ar kādu no Saturna pavadoņiem.[20]Cassini misija beidzās 2017. gada 15. septembrī, kad zonde sadega pēc ielidošanas Saturna atmosfērā.[21]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. Donald K. Yeomans.«HORIZONS System». NASA JPL, 2006-07-13. Skatīts:2007-08-08.
  2. 12345678910111213Dr. David R. Williams.«Saturn Fact Sheet». NASA, 2006. gada 7. septembris. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2011-08-21. Skatīts:2007-07-31.
  3. Saturn Moons
  4. 1234Seidelmann,P. Kenneth;Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al.(2007)."Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006".Celestial Mech. Dyn. Astr.90: 155—180.doi:10.1007/s10569-007-9072-y.
  5. 12345678Refers to the level of 1 bar atmospheric pressure
  6. «NASA: Solar System Exploration: Planets: Saturn: Facts & Figures». Arhivēts nooriģināla, laiks: 2011. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 7. februārī.
  7. Ker Than.«Length of Saturn's Day Revised». Space.com, 2007. gada 6. septembris. Skatīts:2007-09-06.
  8. Richard W Junior Schmude.«Wideband photoelectric magnitude measurements of Saturn in 2000». Georgia Journal of Science, 2001. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2007-10-16. Skatīts:2007-10-14.
  9. NASA. Skatīts 2025-04-12
  10. «Saturn - Spacecraft exploration».Encyclopedia Britannica (angļu). Skatīts:2019-02-07.
  11. «In Depth | Pioneer 11».Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts:2019-02-07.
  12. «Voyager - Fact Sheet».voyager.jpl.nasa.gov (angļu). Skatīts:2019-02-07.
  13. «In Depth | Voyager 2».Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts:2019-02-07.
  14. Linda Spilker.Passage to a Ringed World: The Cassini-Huygens Mission to Saturn and Titan, 1997. 3., 11. lpp.ISBN 9781503339576.
  15. «In Depth | Huygens».Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts:2019-02-07.
  16. «Titan - Exploration».Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts:2019-02-07.
  17. «Enceladus».Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts:2019-02-07.
  18. «Moons | Habitability Outside the Habitability Zone».Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts:2019-02-07.
  19. «Overview | Cassini».Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts:2019-02-07.
  20. «Overview | The Grand Finale | Why End the Mission?».Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts:2019-02-07.
  21. «Overview | The Grand Finale».Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts:2019-02-07.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arastronomiju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Saturns_(planēta)&oldid=4338330"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp