Saloniki (grieķu:Θεσσαλονίκη) ir otra lielākā pilsētaGrieķijā. Atrodas valsts ziemeļos pieEgejas jūrasTermaikas līča pieHalkidikes pussalas. GrieķuMaķedonijas galvaspilsēta. Sena pilsēta ar bagātīgu vēstures mantojumu. Liela osta un rūpniecības centrs.
Slavena kā vieta, kur atrodassv. Dēmētrija (Άγιος Δημήτριος της Θεσσαλονίκης) relikvijas.
Svarīgs izglītības centrs —Saloniku Aristoteļa universitāte ir lielākā universitāte Grieķijā.
Pilsētu ap 315. gadu p.m.ē. nodibinājaSenās Maķedonijas ķēniņšKasandrs senākas pilsētas Termas vietā un nosauca to savas sievas,Maķedonijas Aleksandra māsas Tesalonikas, vārdā. Saloniki auga ātri un jau II gs. p.m.ē. pilsētai bija aizsardzības mūri un autonomija.
Pēc Maķedonijas krišanas 168. gadā p.m.ē. Saloniki kļuva parromiešu pilsētu un attīstījās kā tirdzniecības pilsēta, jo atradās uz svarīgāVia Egnatia starp Bizantiju (vēlāko Konstantinopoli, tagadStambulaTurcijā) un Dirrahiju (tagadDuresiAlbānijā). I gs. pilsētā atradās ievērojamaebreju kopiena, un pilsēta kļuva par agrīnu kristietības centru. Savā otrajā misijas ceļojumā vietējāsinagogā sludinājaSvētais Pāvils. 306. gadā imperatorsMaksimiāns sodīja ar nāviprokonsulu Demetriju, kurš vēlāk tika kanonizēts un kļuva par Saloniku aizgādni, vienu no Grieķijas un visas viduslaiku Eiropas ievērojamākajiem svētajiem.
Pēc Romas impērijas sadalīšanas Saloniki bija otra ievērojamākāBizantijas pilsēta. 620. gadāzemestrīce noposta pilsētu. VII gs. Saloniku apkārtnē ienācaslāvi, tomēr pašu pilsētu neieņēma. ImperatorsMihails III 9. gadsimtā uzdeva Salonikos dzimušajiem brāļiemKirilam unMetodijam doties misijas ceļojumā uz ziemeļiem. Brāļi misijas laikā izveidoja slāvu alfabētu (glagolicu un, iespējams,kirilicu), kas kļuva parsenslāvu valodas tekstu rakstību.
904. gadāarābi noKrētas izpostīja pilsētu un pārdevaverdzībā ap 22 tūkstošus iedzīvotāju. 1185. gadāSicīlijasnormaņi ieņēma pilsētu, tomēr pēc gada tika padzīti.Ceturtā Krusta kara laikā 1204. gadā Saloniki kļuva parLatīņu impērijas vasaļvalsts —Saloniku Karalistes galvaspilsētu, tomēr 1224. gadā to ieņēmaEpīras despotāta valdnieksMihails Duka. 14. gadsimta vidū Salonikos valdījazeloti.
1430. gada 29. martāosmaņu valdnieksMurads II Salonikus pievienoja Osmaņu impērijai.Osmaņu laikos Saloniki bija daudznacionāla pilsēta, tajā bijagrieķu,turku,bulgāru,albāņu unsefarduebreju kopienas. 1888. gadā pilsētu sasniedzadzelzceļš. 1881. gadā Salonikos dzima modernāsTurcijas izveidotājsMustafa Kemals Ataturks. 20. gadsimta sākumā Saloniki bijajaunturku kustības galvenais centrs.
Pirmā Balkānu kara laikā Salonikus 1912. gada 26. oktobrī ieņēma grieķu karaspēks. 1913. gada 18. martā Salonikos nogalināja Grieķijas karaliGeorgiju I.Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Salonikus ieņēmaAntantes karaspēks placdarmam pretBulgāriju. Salonikos darbojās viena no divām Grieķijas valdībām.1917. gada 5. augustā lielākā daļa pilsētas nodega. Pēc dažiem gadiem pilsētu atjaunoja, un Saloniki ieguva regulāru plānojumu.
PēcGrieķu-turku kara unLozannas miera līguma noslēgšanas (1922), turku-grieķu iedzīvotāju apmaiņas programmā pilsētā ieradās noMazāzijas izsūtītie grieķi. Pilsētas iedzīvotāju skaits būtiski palielinājās, to dēvēja parbēgļu galvaspilsētu, arīnabagu māti. No 1941. gada 9. aprīļa līdz 1944. gada 30. oktobrim pilsēta bijavācu okupācijā.
1978. gada 20. jūnijā pilsēta cieta spēcīgāzemestrīcē.
- Saloniku Baltais tornis (Λευκός Πύργος, Leukos Pirgos) — pilsētas simbols. Celts XVI gs.
- Romas impērijas imperatoraGalērijatriumfaarka (Καμάρα) unmauzolejs. Mauzolejs pēcKonstatīna Lielā (IV gs.) pavēles tika pārveidots par baznīcu. Viena no vecākajām baznīcām, kas saglabājusies līdz mūsdienām
- Sv. Demetrija baznīca
- Bizantijas laika aizsardzības mūri
Salonikos dzimuši:
Romas imperatora Galerija (ap 250.-311. m.ē.) Triumfa arka.
Pilsētas mūra fragments (pēc 6. gadsimta m.ē.)
Aristoteļa iela pilsētas centrā
Maķedonijas un Trāķijas lietu ministrijas ēka
Ostas promenāde
Grieķu ortodoksā baznīca (Panagija Halkeon, 11. gadsimts)
Vecpilsētas Ano Poli daļas iela ar turku stilā celtām ēkām (19. gadsimts)
Saloniku Ebreju muzeja ēka (Agiou Mina iela 13)
Saloniku Aristoteļa universitātes Vecās filozofijas fakultātes ēka
.jpg)
