Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

STS-128

Vikipēdijas lapa
STS-128
Kosmosa kuģis:Discovery
Apkalpe:7
Sākums:28.08.2009. 03:59 UTC
Beigas:12.09.2009. 00:53 UTC
Ilgums:13 d 20 h 53 min 45 s
Apkalpes attēls
no kreisās: Ernandess, Fords, Olivass, Stota, Fuglesangs, Starkovs, Foresters
no kreisās: Ernandess, Fords, Olivass, Stota, Fuglesangs, Starkovs, Foresters
Saistītās misijas
IepriekšējāNākamā
STS-127STS-129
Citas misijas:SKS-20

STS-128 bijaSpace ShuttleDiscovery ekspedīcija uzStarptautisko kosmosa staciju (SKS). Stacijas lidojumu programmā šī misija apzīmēta kā17A.Starts notika2009. gada28. augustā, uz zemes atgriezās12. septembrī.

STS-128 misijas uzdevums bija nogādāt uz staciju materiālus, iekārtas un citas mantas arDaudzuzdevumu loģistikas moduliLeonardo. Tika veiktas trīsiziešanas kosmosā. Ar kosmoplānu stacijā ieradāsSKS 20. ekspedīcijas jaunā dalībnieceNikole Stota, kura nomainījaTimotiju Kopru.

Apkalpe

[rediģēt |labot pirmkodu]

KosmoplānaDiscovery apkalpe augšupceļā un lejupceļā:

KosmonautsVirz.¹AmatsLidojums pēc skaitaValsts /
organizācija
Frederiks Starkovs (Frederick W. Sturckow)↑↓komandieris4.Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
Kevins Fords (Kevin A. Ford)↑↓pilots1.Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
Petriks Foresters (Patrick G. Forrester)↑↓misijas speciālists 13.Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
Hose Ernandess (Jose M. Hernández)↑↓misijas speciālists 21.Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
Kristers Fuglesangs (Christer Fuglesang)↑↓misijas speciālists 32.Karogs: Zviedrija Zviedrija
ESA
Džons Olivass (John D. Olivas)↑↓misijas speciālists 42.Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
Nikole Stota (Nicole Stott)SKS lidojuma inženieris1.Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
Timotijs Kopra (Timothy Kopra)SKS lidojuma inženieris1.Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
¹ — lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)

Derīgā krava

[rediģēt |labot pirmkodu]

Discovery kravas telpā atradāsDaudzuzdevumu loģistikas modulis (Multi-Purpose Logistics Module,MPLM)Leonardo 6,4 m garumā, 4,6 m diametrā. Tā masa starta brīdī bija 12 480 kg, bet atgriežoties uz zemes — 7379 kg. Modulī atradās trīs transportskapji dzīvības nodrošināšanai: dzīvošanas nodalījums uzstādīšanai Kibo modulī;C.O.L.B.E.R.T skrejceliņš īslaicīgai novietošanaiHarmony modulī un vēlākTranquility modulī; gaisa revitalizācijas sistēma (Air Revitalization System) īslaicīgai novietošanaiDestiny modulī un vēlākTranquility modulī.

Tur bija arī trīs transportskapji zinātniskajiem eksperimentiem:FIR (Fluids Integrated Rack) unMaterials Science Research Rack (MSRR-1) uzstādīšanaiDestiny modulī, kā arīMELFI-2 (Minus Eighty Laboratory Freezer for ISS) uzstādīšanaiKibo modulī.FIR paredzēts šķidrumu uzvedības pētīšanai mikrogravitācijā.

Kravas telpā atradās arī Vieglā daudzuzdevumu platforma (Lightweight Multi-Purpose Carrier,LMC) ar slāpekļa tvertni (Ammonia Tank Assembly,ATA). Pilnā slāpekļa tvertne paredzēta tukšas tvertnes nomainīšanai stacijā.

Gatavošanās lidojumam

[rediģēt |labot pirmkodu]

SākotnējiDiscovery starts bija paredzēts2009. gada 18. augustā. Sakarā ar ārējās degvielas tvertnes siltumizolācijas papildu pārbaudēm, starts tika pārcelts uz 25. augustu.Uz starta laukumu 39A nesēja sistēma tika pārvietota2009. gada 4. augustā. Starta dienā laikapstākļi pasliktinājās, un palaišanu pārcēla uz nākamo dienu. 25. augustā, gatavojoties palaišanai, atklājās kļūme vienā no ventiļiem degvielas vadā, pa kuru tiek iesūknēta degviela. Starts tika pārcelts uz 28. augustu. Pēc tam startu vēl atlika uz 29. augustu, lai veiktu papildu pārbaudes ventilim.

Lidojuma gaita

[rediģēt |labot pirmkodu]

1. diena, pacelšanās

[rediģēt |labot pirmkodu]

28. augusts 03:59 —29. augusts 10:29

Discovery startēja2009. gada28. augustā 03:59UTC. Pēc ieiešanas orbītā tika atvērtas kosmoplāna kravas telpas durvis, izvērstaKu joslas sakaru antena un aktivizēts manipulators.

29. augusts 18:29 —30. augusts 09:29

Ar manipulatoru tika paņemta stieņa sensoru sistēma un veikta kosmoplāna apakšējās daļas novērošana. Apkalpe pārbaudīja skafandrus, gatavojoties iziešanai kosmosā.

3. diena, saslēgšanās ar SKS

[rediģēt |labot pirmkodu]

30. augusts 17:29 —31. augusts 09:29

Discovery, tuvojoties stacijai

Discovery atzīmēja savu 25 gadu jubileju kopš tā pirmā starta, kas notika1984. gada30. augustā (misijaSTS-41D).Saslēgšanās arSKS notika31. augustā 00:54 UTC. Pievienošanos veica pie PMA-2, kas atradāsHarmony moduļa priekšējā daļā. 02:33 UTC tika atvērtas lūkas starp kosmoplānu un staciju. Nikoles Stotas sēdvieta tika ievietotaSojuz TMA-14 kapsulā, bet Timotija Kopras sēdeklis tika pārnests uzDiscovery. Tādējādi Stota oficiāli kļuva par SKS 20. ekspedīcijas dalībnieci. Apkalpe sāka mantu pārnešanu no kosmoplāna uz staciju. Ar stacijas manipulatoru tika izņemts kosmoplāna manipulatora pagarinātājstienis, lai atbrīvotu vietu, kad nākamajā dienā tiks izcelts kravas modulis.

4. diena, Leonardo izcelšana

[rediģēt |labot pirmkodu]

31. augusts 17:29 —1. septembris 09:29

31. augustā no kosmoplāna kravas telpas tika izceltsDaudzuzdevumu loģistikas modulisLeonardo. Ar stacijas manipulatoru, kuru vadīja Fords un Berets,Leonardo tika satverts 20:08 UTC. Tas tika pievienots pieHarmony moduļa pret Zemi vērsto portu. 21:56 saslēgšanās mehānisms to nofiksēja. Pēc hermētiskuma pārbaudes un spiediena izlīdzināšanas lūkas uzLeonardo tika atvērtas 1. septembrī 03:54 UTC. Apvienotā apkalpe sāka mantu pārnešanu no kravas moduļa uz staciju. Pēc kosmoplāna ārējās virsmas uzņemto attēlu analīzes tika paziņots, ka siltumizolācijas apšuvums nav cietis starta laikā, unDiscovery var droši nolaisties.

5. diena, 1. iziešana kosmosā

[rediģēt |labot pirmkodu]

1. septembris 16:59 —2. septembris 08:29

Nikole Stota pirmās iziešanas laikā

1. septembrī 21:49 UTC sākās iziešana kosmosā, kuru veica Olivass un Stota. Stacijas manipulatoru vadīja Fords un Tirsks. Kosmonauti atbrīvoja stiprinājumus tukšajai slāpekļa tvertnei (Ammonia Tank Assembly) uzP1 fermas. Tad viņi atvienoja kabeļus no tvertnes, un 23:09 to satvēra manipulators. Pēc tam viņi noņēmaEuTeff (kosmosā atradies kopš 2008. gada februāra, uzstādīts misijasSTS-122 laikā) unMISEE 6 eksperimentus (kopš 2008. gada marta,STS-123). Abas iekārtas tika novietotasDiscovery kravas telpā. Iziešana kosmosā ilga 6 stundas 35 minūtes. Tikmēr pārējā apkalpe iekšienē nodarbojās arLeonardo izkraušanu.C.O.L.B.E.R.T skrejceliņš tika novietotsHarmony modulī.Node 3 moduļa Gaisa reaktivācijas sistēma (Air Revitalization System) tika novietota pagaidu vietāDestiny modulī.Apkalpes dzīvojamie nodalījumi tika uzstādītiKibo modulī.

2. septembris 16:59 —3. septembris 08:29

Kosmonauti turpināja jaunatvesto iekārtu pārnešanu un uzstādīšanu.

7. diena, 2. iziešana kosmosā

[rediģēt |labot pirmkodu]

3. septembris 16:59 —4. septembris 07:59

Iziešanu kosmosā veica Olivass un Fuglesangs. Tā sākās 3. septembrī 22:13 UTC. Stacijas manipulatoru vadīja Fords un Stota. Vispirms kosmonautiDiscovery kravas telpā atvienoja pilnas slāpekļa tvertnes stiprinājumus. Fuglesangs tika piestiprināts pie stacijas manipulatora (pie tā bija jau piestiprināta vecā tvertne) un, rokās turot jauno tvertni, tika pārvietots uzP1 fermu. Šī 820 kg tvertne ir smagākais objekts, kuru cilvēks ar rokām pārvietojis atklātā kosmosā. Kad tur ieradās Olivass, viņi nostiprināja tvertni, pievienoja kabeļus un dzesēšanas sistēmas cauruļvadus. 01:05 Tvertnes uzstādīšana bija pabeigta. Pēc tam Olivass atvienoja no manipulatora tukšo slāpekļa tvertni un padeva Fuglesangam. Fuglesangs tika pārvietots uz kosmoplāna kravas telpu, un tvertne tika nostiprināta atpakaļceļam uz zemi. Tā kā ieplānotie darbi tika pabeigti aptuveni stundu agrāk, nekā paredzēts, tad viņi veica vēl kādus darbus. Olivass un Fuglesangs uzlika aizsargekrānus stacijas manipulatora kamerai. Tas paredzēts, lai aizsargātu kameru no iespējamas izplūdes gāzu aizkvēpināšanas Japānas kravas kuģaHTV pietuvošanās laikā, jo tas tiks satverts ar manipulatoru. Pēc tam kosmonauti uzstādīja vēl vienu kāju turētāju pieS1 fermas. Iziešana kosmosā ilga 6 stundas 39 minūtes.

4. septembris 16:29 —5. septembris 08:29

Pirmā dienas daļa tika pavadīta atslodzes režīmā. Pēcpusdienā kosmonauti turpināja mantu pārnešanu. Apkalpe veica skābekļa ģenerēšanas sistēmas (Oxygen Generation System)H2 sensora kalibrēšanu. Timotijs Kopra turpināja darbu un pieredzes nodošanu Nikolei Stotai. Olivass un Fuglesangs gatavojās trešajai iziešanai kosmosā.

9. diena, 3. iziešana kosmosā

[rediģēt |labot pirmkodu]

5. septembris 15:59 —6. septembris 07:29

Fuglesangs, pārvietojot slāpkļa tvertnes

5. septembrī 20:39 UTC sākās iziešana kosmosā, kuru veica Olivass un Fuglesangs. Virpirms viņi pieS3 fermas pabeidzaPayload Attach System (PAS) izvēršanu, kuru neizdevās paveikt misijasSTS-127 laikā 2009. gada jūlijā. 22:15 viņi devās uz slūžu kameru, kur paņēma instrumentus, kas nepieciešami nākamā uzdevuma izpildei. PieS0 fermas kosmonauti nomainīja bojātoRate Gyro Assembly (RGA) — sensoru, kas mēra stacijas stāvokļa jebkuru izmaiņu ātrumu. Šis darbs tika pabeigts pulksten 23. Pēc tam Olivass nodarbojās arGPS antenas uzstādīšanu. Pa to laiku Fuglesangs nomainīja elektroenerģijas kontroles moduli (Remote power control module,RPCM). Pēc tam viņš pievienojās Olivasam. Divu GPS antenu uzstādīšana tika pabeigta pulksten 24. Tad viņi veica darbus, kas nepieciešami gaidāmajaiTranquility moduļa ierašanai 2010. gadā. Bija jānovelk divi 20 m gari elektroenerģijas un datu kabeļi noZ1 fermas konstrukcijas uzUnity moduļa kreiso saslēgšanās mezglu. To viņi paveica, kabeļu vienu galu pieslēdza pie ligzdām, bet otrā galā viens spraudnis neatbilda vajadzīgajai ligzdai. Šo galu viņi izolēja un atstāja neiespraustu; problēma tiks atrisināta kādā no nākamajām misijām. Iziešana kosmosā ilga 7 stundas 1 minūti. Pa to laiku iekšienē Kopra un Tirsks nomainīja savienotājbultuUnity moduļa saslēgšanās mezglāCommon Berthing Mechanism. Berets un de Vinne nomainīja filtru stacijas gaisa reģenerācijas sistēmā.

6. septembris 15:29 —7. septembris 07:29

Tika pabeigtaLeonardo kravas moduļa piekraušana. Pavisam tajā tika iekrauta aptuveni 1 tonna mantu.

11. diena, Leonardo atvienošana

[rediģēt |labot pirmkodu]

7. septembris 15:30 —8. septembris 07:29

7. septembrī 17:34 UTC tika aizvērta lūka starp staciju unLeonardo moduli. 23:30 moduli atvienoja no stacijas un ar stacijas manipulatoru pārvietoja uz kosmoplāna kravas telpu.02:44 UTC tika aizvērtas lūkas starp staciju unDiscovery.

12. diena, atvienošanās no SKS

[rediģēt |labot pirmkodu]

8. septembris 14:59 —9. septembris 06:59

8. septembrī 17:30 UTC tika iedarbinātiDiscovery dzinēji, lai pagrieztu stacijas kompleksu par 180° tā, lai kosmoplāns atrastos priekšgalā attiecība pret kustības virzienu. Manevrs tika veikts 55 minūtes. 19:26Discovery atvienojās no SKS. Kopīgā lidojuma ilgums bija 8 diennaktis 19 stundas 32 minūtes. Kosmoplāns veica tradicionālo stacijas aplidojumu. Pēc tam tika veiktaDiscovery karstumaizsardzības pārklājuma inspekcija ar maipulatoram pievienoto pagarinātājstieni.

9. septembris 14:59 —10. septembris 06:59

Kosmonauti nodarbojās ar mantu pakošanu pirms atgriešanās uz zemes. Komandieris ar pilotu pārbaudīja sistēmas, kuras tiks izmantotas nolaišanās laikā.

10. septembris 14:59 —11. septembris 05:29Nolaišanās bija plānotaKanaveralas zemesragā10. septembrī 23:05 UTC 202. orbītas vijumā, otrā iespēja —11. septembrī 00:42 203. vijumā.

Aptuveni pulksten 16Discovery vajadzēja veikt orbītas korekcijas manevru, lai būtu drošā attālumā no kādakosmiskā atkrituma.

Apkalpe gatavojās nolaisties. 19:45 tika aizvērtas kosmoplāna kravas telpas durvis. Tā kā Kanaveralā laikapstākļi pasliktinājās, pirmais nolaišanās mēģinājums tika atcelts. Arī otrajā iespējā laiks neuzlabojās, un nolaišanos pārcēla uz nākamo dienu. Kravas telpas durvis atkal tika atvērtas, un apkalpe novilka skafandrus.

15. diena, nolaišanās

[rediģēt |labot pirmkodu]

11. septembris 13:29 —12. septembris 00:53

Discovery nolaišanās

Pirmā nolaišanās iespēja bija11. septembrī 23:48 UTC 217. vijumā Kanaveralā; 2. iespēja — 23:23 218. vijumā Kanaveralā; 3. iespēja —12. septembrī 00:53 219. vijumāEdvardsā 4. iespēja — 02:28 220. vijumā Edvardsā.

Tā kā virs Kanaveralas zemesraga bija mākoņi un lietus, tad pirmais mēģinājums nolaisties tika atcelts. Vēlāk tika nolemts nolaišanos veikt Edvardsā. 20:31 tika aizvērtas kosmoplāna kravas telpas durvis. 23:47Discovery iedarbināja dzinējus bremzēšanas manevram, kas ilga 2 minūtes 35 sekundes.12. septembrī 00:53 kosmoplāns nolaidās uz Edvardsa Gaisa spēku bāzes 22. skrejceļa. Lidojuma ilgums bija 13 diennaktis 20 stundas 53 minūtes 45 sekundes

Iziešanas atklātā kosmosā

[rediģēt |labot pirmkodu]
MisijaKosmonautiSākums (UTC)BeigasIlgumsDarbība
STS-128
EVA 1
Džons Olivass
Nikole Stota
01.09.2009. 21:4902.09.2009. 04:246 stundas 35 minūtesAtvienoti stiprinājumi no tukšās slāpekļa tvertnes. Noņēmtas kosmosā eksponētās iekārtasMaterials International Space Station Experiment unEuropean Technology Exposure Facility, kas atradāsColumbus moduļa ārpusē.
STS-128
EVA 2
Džons Olivass
Kristers Fuglesangs
03.09.2009. 22:1304.09.2009. 04:516 stundas 39 minūtesNomainīta tukšā slāpekļa tvertne pret jaunu noDiscovery kravas telpas.
STS-128
EVA 3
Džons Olivass
Kristers Fuglesangs
05.09.2009. 20:3906.09.2009. 03:407 stundas 1 minūtePayload Attach System izvēršanas pabeigšana.Rate Gyro Assembly,Remote power control module nomaiņa. 2 GPS antenu uzstādīšana. Kabeļu novilkšana noZ1 uzUnity moduļa kreiso portu.

Atsauces

[rediģēt |labot pirmkodu]

    Ārējās saites

    [rediģēt |labot pirmkodu]
    Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt:STS-128
    Agrāk
    Pašlaik
    Plānoti
    USA-202 |Ibuki ·SDS-1 ·Sohla-1 ·Raijin ·Kagayaki ·Hitomi ·Kukai ·Kiseki |Koronas-Foton |Omid |NOAA 19 |Progress M-66 |Ekspress-AM44 ·Ekspress-MD1 |NSS-9 ·Hot Bird 10 ·Spirale-A ·Spirale-B |OCO |Telstar 11N |Raduga-1 № 8 |Kepler |STS-119 (ITS S6) |GOCE |USA-203 |Sojuz TMA-14 |W2A |USA-204 |Kwangmyŏngsŏng-2 |Beidou G2 |RISAT-2 ·ANUSAT |Sicral-1B |Yaogan 6 |Kosmos-2450 |USA-205 |Progress M-02M |STS-125 |Herschel ·Planck |ProtoStar II/IndoStar-II |TacSat-3 ·PharmaSat ·AeroCube 3 ·HawkSat I ·CP-6 |Meridian № 2 |Sojuz TMA-15 |LRO ·LCROSS |MEASAT-3a |GOES 14 |Sirius FM-5 |TerreStar-1 |Kosmos-2451 ·Kosmos-2452 ·Kosmos-2453 |RazakSAT |STS-127 (JEM-EF ·AggieSat 2 ·BEVO-1 ·Castor ·Pollux) |Kosmos-2454 ·Sterkh-1 |Progress M-67 |DubaiSat-1 ·Deimos-1 ·UK-DMC 2 ·Nanosat 1B ·AprizeSat-3 ·AprizeSat-4 |AsiaSat 5 |USA-206 |JCSAT-RA ·Optus D3 |STSAT-2 |STS-128 (Leonardo MPLM) |Palapa-D |USA-207 |HTV-1 |Meteor-M № 1 ·Universitetskij-2 ·Sterh-2 ·UGATUSAT ·BLITS ·SumbandilaSat ·IRIS |Nimiq 5 |Oceansat-2 ·BeeSat-1 ·UWE-2 ·ITU-pSat1 ·SwissCube ·Rubin 9.1 ·Rubin 9.2 |USA-208 ·USA-209 |Sojuz TMA-16 |Amazonas 2 ·COMSATBw-1 |WorldView-2 |Progress M-03M |USA-210 |Thor-6 ·NSS-12 |SMOS ·Proba-2 |Progress M-MIM2 (Poisk) |Shijian XI-01 |STS-129 (ExPRESS-1 ·ExPRESS-2) |Kosmos-2455 |Intelsat 14 |W7 |IGS Optical 3 |Intelsat 15 |USA-211 |Yaogan 7 |Kosmos-2456 ·Kosmos-2457 ·Kosmos-2458 |Yaogan 8 ·Xi Wang 1 |Helios IIB |Sojuz TMA-17 |DirecTV-12
    Derīgās kravas atdalītas ar aizzīmēm ( ·), starti ar vertikālā svītrām ( | ). Pilotējamie lidojumi izceltitreknā tekstā. Startu avārijas atzīmētasnosvītrotas; nepareizā orbītā ievadīts vai citas kļūmes, kuru dēļ kosmisko aparātu nevar lietderīgi izmantot, apzīmētskursīvā. Derīgās kravas, kas palaistas no citiem kosmiskajiem aparātiem, iekļautas (iekavās).
    NASA kosmiskās programmas unastronauti
    Mercury programma
    (1959—1963)
    Gemini programma
    (1965—1966)
    Apollo programma
    (1966—1972)
    Skylab programma
    (1973—1979)
    Space Shuttle programma
    (1972—2011)
    Starptautiskās kosmosa stacijas
    ekspedīcijas
    (kopš 2000)
    Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=STS-128&oldid=4251251"
    Kategorija:

    [8]ページ先頭

    ©2009-2026 Movatter.jp