Par sēni var uzskatīt jebkuru piesēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni. Tomēr visbiežāk ar vārdusēne saprot sēņu gaļīgo augļķermeni, kas izdalasporas un kas izaug un paceļas no zemes vai sēnesbarības avota. Tāpat kā visas sēnes, arī šie sēņu augļķermeņi navaugi un tajos nenorisināsfotosintēze.
Šīs sēnes cilvēki pārsvarā izmanto kābarības avotu, it īpašiskandināvu,baltu unslāvu valstīs, kur ļoti populāra ir sēņu ievākšanas prakse —sēņošana.
Latvijā par ēdamām ir atzītas 303 sēņu sugas. Sēņotāji visbiežāk lasa tikai kādas 20—30 no tām. Lielāko daļu sēņu pirms ēšanas ir nepieciešams vai ieteicams novārīt, bet dažas var ēst svaigas.
Latvijā par neēdamām ir atzītas 243 sēņu sugas. Tās ir sēnes, kas nesatur indīgas vielas, bet tomēr satur vielas, kuras izdala nepatīkamu smaku vai arī ir rūgtas vai ar dedzinošu garšu.
Latvijā par indīgām ir atzītas 33 sugas. Tās ir sēnes, kuru augļķermeņi satur indīgas vielas (sēņu indes), kas, nonākot cilvēka organismā, izraisa tāsaindēšanos vai pat paliekošus iekšējo orgānu bojājumus unnāvi. Vairākas ēdamās sēnes, tai skaitāparastais vilnītis, arī var būt indīgas, ja tās pirms lietošanas nenovāra.
Latvijā par psihoaktīvām var uzskatīt aptuveni 15 sēņu sugas. Tās ir sēnes, kas iedarbojas uzcentrālo nervu sistēmu, ierosinotapziņas izmaiņas,halucinācijas uneiforiju. Daudzviet pasaulē šīs sēnes tiek pielietotasšamanismā un alternatīvajā medicīnā.Muscimolu saturošās sēnes (atsevišķas mušmires) izraisa organisma fizisku saindēšanos un ir indīgas.
.jpg)
