Vācijas Impērija pakļāva Ruandas Karalisti 1884. gadā un tās teritoriju padarīja par daļu noVācu Austrumāfrikas. Kad Vācija zaudējaPirmajā pasaules karā,Ruanda-Urundi mandāta teritorija nonācaBeļģijas pārvaldījumā un tā tas saglabājās arī pēc Otrā pasaules kara. Beļģi piešķīra dažādas privilēģijas tutsu tautai, kaut arī tā bija skaita ziņā mazāka nekā hutu tauta.
1959. gadā huti gāza tutsu monarhiju, vairāki desmiti tūkstošu tutsu aizbēga uz kaimiņvalstīm, tai skaitā Ugandu. Trimdā bijušie tutsi izveidoja nemiernieku grupuRuandas Patriotisko fronti (RPF), kas velāk iebruka Ruandā. Ruanda ieguva savu neatkarību no Belģijas 1962. gada 1. jūlijā. Par pirmo prezidentu kļuvaGreguārs Kajibanda no hutu cilts. Kad Ruanda ieguva neatkarību, hutu vairākums pārņēma varu un sistemātiski apspieda tutsu cilti – gan ar diskrimināciju, gan vardarbīgiem paņēmieniem. Kajibanda tika gāzts apvērsumā 1973. gadā, kuru veicaŽuvenāls Habjarimana. 55 cilvēki, kuri bija saistīti ar iepriekšējo režīmu tika nogalināti. Habjarimanu atkārtoti ievēlēja 1978., 1983. un 1988. gadā ar vairāk nekā 98% balsu.
1990. gada 1. oktobrī Ruandas Patriotiskā fronte iebruka Ruandā, uzsākotpilsoņu karu. RPF iebrukums sākumā bija veiksmīgs. Taču Ruandas bruņotie spēki saņēma palīdzību no Belģijas,Francijas unZairas un mēneša laikā tos piespieda atkāpties atpakaļ uz Ugandu.Polam Kagamem tika lūgts atgriezties no miltārajām apmācībām Amerikas Savienotajās Valstīs, lai pārņemtu RPF vadību. Pēc tam RPF izmantoja partizānu uzbrukumus, iegūstot kontroli pār lielāko daļu no valsts ziemeļu daļas 1992. gadā. Galu galā sarunas starp RPF un Ruandas valdību noveda pie miera līguma parakstīšanasArušā 1993. gadā, kas ļāva RPF dalībniekiem un citiem bēgļiem atgriezties valstī.
1994. gada 6. aprīlī tika notriekta lidmašīna, kurā bija Habjarimana un toreizējais Burundi prezidents. Abi bija no hutu cilts. Gajā bojā visi, kas tobrīd bija lidmašīnā. Hutu ekstrēmisti vainoja tutsu nemiernieku grupu un nekavējoties sāka iznīcināšanas kampaņu. SākāsRuandas genocīds. Genocīda laikā hutu cilts pārstāvji nogalināja 500 tūkstošus līdz 1 miljonu tutsumazākumtautības iedzīvotāju. Genocīdu pārtrauca RPF, kas ar Ugandas armijas palīdzību sagrāba arvien lielāku teritoriju, līdz 4. jūlijā tika sasniegta galvaspilsēta Kigali. Pēc tam valsti pameta ap 2 miljoniem hutu, gan civiliedzīvotāju, gan to, kas piedalījās genocīdā. Viņi pārbēga uz Kongo Demokrātisko Republiku (tobrīd — Zaira), baidoties no atriebības.[3]ANO reakcija uz genocīdu bija ierobežota.
RPF izveidoja nacionālās vienotības valdību. Par prezidentu kļuvaPastērs Bizimungu, bet par premjerministru kļuva RPF līderis Pols Kagame. Bizimungu 2000. gada martā atkāpās no amata pēc strīda par jaunā kabineta sastāvu, un Kagame kļuva par prezidentu. Kopš 2000. gada Ruandas ekonomika,[4]tūristu skaits[5] untautas attīstības indekss[6] ir strauji palielinājušies. Starp 2006. un 2011. gadu nabadzīgo iedzīvotāju skaits samazinājās no 57% uz 45% un dzīves ilgums pieauga no 46,6 gadiem 2000. gadā līdz 59,7 gadiem 2015. gadā.
Ruanda iriekšzemes valsts Austrumāfrikā. Tā ir 149. vietā pasaulē pēc platības un 4. mazākā valsts uz Āfrikas kontinenta pēcDžibutijas,Svatini unGambijas. Valsts platība ir 26 338km². To robežo Kongo Demokrātiskā Republika rietumos, Uganda ziemeļos, Burundi dienvidos un Tanzānija austrumos. Ruandas galvaspilsēta irKigali, kura atrodas gandrīz valsts centrā. Tā ir arī valsts lielākā pilsēta ar aptuveni 1 miljonu iedzīvotāju.
Zemākais punkts valstī irRuzizi upes ieleja (950 m virs jūras līmeņa). Ruandas augstākais punkts irKarisimbi vulkāns (4507 m), kurš atrodas pie robežas ar Kongo Demokrātisko Republiku.
Ruandā ir daudzezeru.Kivu ezers, viens noĀfrikas Lielajiem ezeriem, atrodas uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas robežasAustrumāfrikas Lielās Lūzuma zonas atzarā, tektoniskajā lūzumā. Ezera apkaimē bieži notiek vulkānu izvirdumi, jo tektoniskais lūzums turpina paplašināties. Tas ir lielākais ezers valstī. Kivu ezers ir viens no 20 dziļākajeim ezeriem pasaulē.
Valstij gadā ir divas mitrās un sausās sezonas. Garākā mitrā sezona ir no marta līdz maijam, tā ir raksturīga ar smagu lietu. Pēc tam no jūnija līdz septembra vidum ir sausā sezona. No oktobra līdz novembrim ilgst īsāka mitrā sezona un tai seko sausā sezona no decembra līdz februārim.[7]
2017. gadā valstī dzīvoja aptuveni 12 352 232 iedzīvotāji.[1] Ruanda ierindojas 77. vietā pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.[1] 33% iedzīvotāju dzīvo pilsētās.[1] Iedzīvotāju vidējais vecums ir 19,6 gadi.[1] Iedzīvotāju blīvums ir 495/km2, kas ir augstākais rādītājs starp visām Āfrikas valstīm.[1]
Ruandu apdzīvo 3 etniskās grupas. Divas galvenās etniskās grupas veidotutsu unhutu ciltis. Trešā etniskā grupa irtva. Huti veido 84% no populācijas, tutsi 15%, bet tva 1%. Tva tiek uzskatīti par Ruandas pirmiedzīvotājiem.[8] 1994. gadā pret tutsu mazākumtautību tika vērstsgenocīds, kurā hutu cilts pārstāvji nogalināja 500 tūkstošus līdz 1 miljonu tutsu mazākumtautības iedzīvotājus.
