Renē Dekarts (franču:René Descartes, René des Cartes,latīņu:Renatus Cartesius, jeb Renē no Kartas; dzimis1596. gada31. martā, miris1650. gada11. februārī) bija frančufilosofs,matemātiķis unzinātnieks. Publicējis virkni darbu, kas ievērojami ietekmēja turpmāko filozofijas, matemātikas, optikas un zinātnes kopumā attīstību Rietumos, jaunlaiku Eiropas racionālisma un mehānisma, līdz ar to arīpozitīvisma pamatlicējs.
Dekarts ir dzimis, iespējams, Lahajas ciemā (franču:La Haye en Touraine), Tūras novadā,Rietumfrancijā (Tūras novada galvaspilsētas Turēnas iedzīvotāji arī uzskata savu pilsētu par viņa dzimto vietu). Vēlāk Lahaja viņam par godu tika pārsaukta par Dekartu -Descartes (gandrīz vai ikkatrā Francijas pilsētā ir Dekarta iela, bet Sorbonas universitātēDekarta pētniecības centrs). Tēvs bija jurists, māte nāca no turīgas buržuā ģimenes.
Izglītību guvis 1606.-1615. gados Laflešasjezuītu koledžā. Līdz mūža galam bijis pārliecinātskatolis unReformācijas pretinieks (parLuteru izsakoties, ka "Reformāciju sāka cilvēks, kas kļūdaini iedomājās, ka vajag reformēt nevis sevi, bet citus"). Viena no galvenajām viņa vēlmēm bija reformēt pašus zinātniskās pētniecības un domāšanas principus, uzsvaru liekot uz tendenci domāt skaidri, definēt precīzi un izvairīties no liekvārdības.
No 22 līdz 31 gada vecumam ceļojis pa Eiropu, bet aptuveni 32 gadu vecumā pārcēlās uz dzīviApvienotajās Provincēs, kur, pastāvīgi mainot dzīves vietas, ar īsiem pārtraukumiem nodzīvoja līdz pat sev liktenīgajam ceļojumam uz Zviedriju. Viņu interesēja viss - sākot ar sīkākajiem fizioloģiskajiem procesiem cilvēka ķermenī un beidzot ar Visuma iekārtojumu, sākot no medicīnas, mehānikas un matemātikas un beidzot ar morāli un metafiziku, - aktīvi iesaistījās arī teoloģiskajā polemikā, nostājoties pret katoļu Baznīcas kritizētājiem (tā kā iztikas līdzekļus guva no mantotā lauku īpašuma pārdošanas un Amsterdamas bankā noguldītās naudas procentiem, varēja atļauties nodarboties ar zinātni).
Miris 1650. gada 11. februārīZviedrijas karalistē (kurp viņu bija uzaicinājusikaraliene Kristīne) no plaušu karsoņa, apbedītsStokholmas bāreņu slimnīcas kapsētā, 1667. gadā viņa mirstīgās atliekas pārvestas uzParīzi pārapbedīšanai (laikā no 1793. līdz 1796. gadam vairākkārt apspriesta iespēja pārapbedīt Dekarta atliekas Parīzes Panteonā, taču gala rezultātā šāda iespēja tika noraidīta - 1819. gadā Dekarta atliekas tika pārapbedītas Senžermēndeprē baznīcā).
