Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Queen

Labs raksts
Vikipēdijas lapa
Queen
Queen koncertā 1984. gadā
Galvenā informācija
Izcelsmes vietaValsts karogs: Apvienotā KaralisteLondona,Apvienotā Karaliste
Žanrismagais roks,progresīvais roks,smagais metāls
Darbības gadi19702003
20042009(kāQueen + Paul Rodgers)
IzdevējiParlophone,Hollywood
Tīmekļa vietnequeenonline.com
Bijušie dalībnieki
Braiens Mejs(arīQueen + Paul Rodgers)
Rodžers Teilors(arīQueen + Paul Rodgers)
Fredijs Merkūrijs
Džons Dīkons

Queen irbritu rokgrupa noLondonas. Tā tika izveidota 1970. gadā, bet zaudēja daļu savas popularitātes pēc grupas līderaFredija Merkūrija nāves noAIDS 1991. gadā. 1995. gadā tika izveidots pēdējais albums, bet vēl pēc diviem gadiem no grupas aizgāja Džons Dīkons.[1] Pēdējā laikā grupa sadarbojas ar citiem māksliniekiem. Tā kā grupa šos viesmāksliniekus neuzskata par pilntiesīgiem Merkūrija aizstājējiem, grupa uzstājas ar nosaukumu Queen + (dziedātāja vārds). Visveiksmīgākā sadarbība viņiem ir bijusi ar Polu Rodžersu, kas ilga piecus gadus un kuras laikā tika izdots viens albums.

Queen uzstāšanās 1985. gadaLive Aid festivālā atzīta par visu laiku labāko uzstāšanos rokmūzikas vēsturē.[2]

Vēsture

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Izveidošanās un pirmie gadi (1968-1973)

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Grupas logo

1969. gadā ģitāristsBraiens Mejs un basģitārists Tims Stafels nolēma dibināt grupu. Mejs uzlika sludinājumu uz koledžas ziņojumu dēļa par to, ka grupa meklē bundzinieku.Rodžers Teilors, jauns students, pieteicās un ieguva darbu. Viņi nosauca grupu parSmile.

Tajā pašā gadā Smile noslēdza līgumu ar ierakstu studijuMercury Records un veica pirmo ierakstu sesiju. Drīz vien Stafels grupā iesaistīja Farohu Bulsaru (vēlāk zināmu kāFredijs Merkūrijs), ar kuru mācījās vienā koledžā. Pats Tims Stafels1970. gadā grupu atstāja, lai pievienotosHumpy Bong.[3] Atlikušie Smile dalībnieki, pateicoties Merkūrija iniciatīvai, nomainīja nosaukumu uz Queen. Labu laiku tika izmēģināti daudzi basģitāristi, tomēr viņi neiederējās grupā. Līdz1971. gadafebruārī Queen pievienojāsDžons Dīkons[4] un varēja sākties darbs pie jaunā albuma.

1973. gadā Queen izlaidapirmo albumu, kurā daudz bija ietekmējušies noprogresīvā roka unsmagā metāla. Lai arī kritiķi izteicās labi, albums tika pārdots slikti.Gregs Prato noAllMusic to nosaucis par ”Vienu no visu laiku visnenovērtētākajām smagā roka debijām.”[5]

Nākamajā gadā iznāca otrais albumsQueen II, kas bija pats smagākais grupas ieraksts.[6] DziesmaSeven Seas of Rhye bija pirmais grupas lielais hits. Tomēr ar ierakstu pārdošanu ārpus Apvienotās Karalistes nesekmējās.

Augšupeja (1974-1979)

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Trešais albumsSheer Heart Attack sasniedza 2. vietu Lielbritānijas albumu topā,[7] labi tika pārdotsEiropā, kā arī ASV. Tas beidzot deva arī redzamus ienākumus. Šajā ierakstā grupa diezgan daudz eksperimentēja ar mūzikas stiliem (smagais metāls, balādes, regtaims) un tieši ar šo albumu sākās Queen pāreja uz vairāk melodisku mūziku. Labus panākumus sasniedza singlsKiller Queen, kas bija otrajā vietā Lielbritānijā un pirmajā ASV.

1975. gadā tika izlaistsA Night at the Opera. Tas tolaik bija visdārgāk producētais albums pasaulē.[8] Pirmais singlsBohemian Rhapsody Lielbritānijas topa pirmajā vietā noturējās deviņas nedēļas un ir trešais visu laiku pārdotākais singls. Šī kompozīcija vairākās aptaujās ir atzīta par visu laiku labāko dziesmu.[9]

Pēc gada klajā nācaA Day at the Races. Galvenais albuma hits bijaSomebody to Love, kurā Merkūrija, Meja un Teilora balsis tika ierakstītas vairākas reizes, radot gospeļu kori. Albumā bija arī viena no Queen smagākajām dziesmām —Tie Your Mother Down.

Fredijs Merkūrijs 1979. gadaHanoveras koncerta laikā.

Togad Queen nospēlēja vienu no slavenākajiem koncertiem Londonā, Haidparkā. Koncertu, kurā ieeja bija par brīvu, noskatījās apmēram 150 000 cilvēku.[10]

Nākamā gada ierakstāNews of the World bija divas no Queen slavenākajām dziesmām —We Will Rock You unWe Are the Champions, kuras abas ir kļuvušas sporta himnām. Togad savu pirmo solo projektu izlaida Rodžers Teilors — tas bija singls I Wanna Testify.

1978. gada albumāJazz bija viena no grupas pazīstamākajām dziesmāmDon't Stop Me Now, kā arīMustapha, kurā arābu mūzika tika savienota ar smagā rokaģitāru ritmiem. Jāpiebilst, ka albuma nosaukums ir maldinošs —džeza šajā albumā nebija.[11] Kā izteicās žurnāls Rolling Stones — Queen vienkārši nezin, kā spēlēt džezu.[11]

Nākamgad Queen izdeva savu pirmo dzīvā ieraksta albumu Live Killers, kurš sasniedza platīna statusu ASV. Tāpat tika izlaists singlsCrazy Little Thing Called Love, kuras radīšanā Merkūrijs bija iedvesmojies noElvisa Preslija.

Jauna skaņa un sintezatori (1980-1989)

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Līdz1980. gadam Queen savā mūzikā neizmantojasintezatorus, jo uzskatīja, ka šiem mūzikas instrumentiem nav vietas rokmūzikā. Tomēr togad iznākušaisThe Game kļuva par pirmo, kurā tomēr Queen sintezatorus izmantoja.[12] Šajā ierakstā jau bija manāmas nelielasfunk mūzikas iezīmes.

Togad Queen izlaida divus albumus — otrs bijaFlash Gordon, kā skaņu celiņš filmai ar tādu pašu nosaukumu.

Nākamajā gadā kopsadarbībā arDeividu Boviju tapa dziesmaUnder Pressure. Panākumi bija lieliski, dziesma sasniedza 1. vietu Lielbritānijas topā. Tāpat togad grupa izdeva savu pirmo Greatest Hits albumu.

Koncertā 1982. gadā

1982. gadaHot Space jau diezgan daudz varēja saklausīt funk undisko mūziku, tā kā šo ierakstu nevarēja saukt par tipisku rokmūzikas albumu. Pēc Hot Space iznākšanas Queen paziņoja, ka nākamgad nedosies koncertturnejā, kā to bija darījuši iepriekšējos desmit gados. Tā vietā viņi sarakstīja jaunu albumu, kā arī daži grupas dalībnieki iesaistījās dažos blakus projektos.

Jaunais albumsThe Works bija Queen atgriešanās pie rokmūzikas. Lielākie hīti bijaI Want to Break Free unRadio Ga Ga. Tomēr, par spīti tiem, albuma pārdošana ASV nesekmējās.

1985. gada13. jūlijā Queen piedalījāsLive Aid festivālā, izpildot savus lielākos hitus. 2005. gadā šī uzstāšanās tika atzīta par visu laiku labāko.[2] Pirms uzstāšanās nebija atļauta tehnikas pārbaude, bet bez tās uzstāties bija liels risks. Noteikumu dēļ arī nebija iespējams nospēlēt visu Bohemian Rhapsody dziesmu, jo nebija atļauts ierakstā atskaņot operas daļu. Tādēļ grupa pat apsvēra iespēju nepiedalīties, tomēr beigās uzstājas.[13]

1986. gadā iznācaA Kind of Magic. Vairākas dziesmas tika sarakstītas filmaiKalnietis. Labus panākumus guva gan albuma tituldziesma, gan tādas kompozīcijas kāOne Vision,Who Wants To Live Forever unPrinces of the Universe.

Togad Queen devās savā lielākajā un arī pēdējā koncerttūrē.Magic Tour lielākais notikums bija koncerti Vemblija stadionā — vēlāk šis koncerts tika izdots ganaudio, ganvideo formātā. Kopumā šajā tūrē Queen redzēja vairāk nekā miljons cilvēku, Anglijā vien 400 000.[14] Vēlāk izrādījās, ka tā bija pēdējā iespēja redzēt grupas koncertu ar Merkūriju.

1988. gadā presē parādījās informācija, ka Fredijam Merkūrijam irAIDS. Pats mūziķis to pilnībā noliedza, sakot ka jūtas lieliski. Līdz tam to pierādīja tas, ka Queen nepārstāja darbu, pēc gada izlaižot albumuThe Miracle. Albumā bija viena no grupas populārākajām dziesmāmI Want It All. Gan tā gan citi singli sasniedza labus panākumus Eiropā.

Šajā albumā citādāka bija dziesmu rakstīšanas filozofija — ja agrāk kā autors tika nosaukts kāds no grupas dalībniekiem, tad kā The Miracle dziesmu autori tika minēta visa grupa kopumā.[15]

Pēdējie albumi un Merkūrija nāve (1990-1997)

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Jau 1988. gadā Merkūrijs pārtrauca lielās izklaides, aizbildinoties ar to, ka viņš vairs nav nekāds jauneklis un viņam jāstrādā pie mūzikas.[16]1990. gadā grupa ierakstīja albumuInnuendo, tomēr tas tika izdots tikai nākamajā gadā Merkūrija veselības dēļ.

Par spīti sliktajai veselībai, Merkūrijs turpināja darboties un1991. gada oktobrī Queen izdeva savu otro labāko dziesmu izlasi. Tomēr tā paša gada23. novembrī Merkūrijs oficiāli paziņoja, ka viņam ir AIDS. Viņš nomira nākamajā dienā 45 gadu vecumā. Bēres bija privātas, saskaņā ar ģimenes ticību.

Pēc Merkūrija pirmsnāves lūguma, no jauna tika izdota Bohemian Rhapsody. Arī šoreiz tā sasniedza 1. vietu Lielbritānijas topā. Visi ienākumi tika nodoti cīņai pret AIDS.

1992. gadā notika Merkūrijam veltītais labdarības koncerts. Tajā piedalījāsEltons Džons,Deivids Bovijs,Metallica,Džordžs Maikls un citi slaveni mūziķi. Visi ienākumi tika ziedoti cīņai pret AIDS, turklāt šis koncerts ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā „Lielākais rokzvaigžņu kopkoncerts.”

Savu pēdējo albumu Queen izdeva1995. gadā, nosaucot parMade In Heaven. Viņi izmantoja Merkūrija pēdējos ierakstus 1991. gadā, kā arī dziesmas no iepriekšējiem albumiem. Vēl pēc diviem gadiem Queen izdeva singluNo-One but You (Only the Good Die Young). Tā ir vienīgā dziesma, ko Mejs, Teilors un Dīkons ierakstīja kopā bez Merkūrija. Vēl tika izdota arī izlase ar grupas smagākajām dziesmām „Queen Rocks”. Togad grupu pameta Džons Dīkons, aizejot no lielās mūzikas.

Queen + … projekti

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Grupas pamatsastāvs visticamāk nemainīsies nekad, jo Mejs un Teilors nedomā, ka kāds kādreiz varētu aizstāt Merkūriju. Tādēļ grupa kopprojektos ar kādu vokālistu uzstājas ar nosaukums Queen + dziedātāja vārds. Gadu gaitā viņi ir sadarbojušies ar tādiem pazīstamiem mūziķiem kāWyclef Jean (izveidojotAnother One Bites the Dust repa versiju), kā arī dažādos koncertos ar Džordžu Maiklu (dziesmā Somebody to Love) un Eltonu Džonu (The Show Must Go On).

2002. gadā tika izveidots mūzikls no grupas labākajām dziesmām ar nosaukumu "We Will Rock You". Tas joprojām tiek izrādīts.

Queen + Pols Rodžerss

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Queen + Paul Rodgers (2005)

Visveiksmīgākā kopsadarbība grupai izdevusies ar bijušoFree unBad Company vokālistuPolu Rodžersu. Tā turpinās jau no2004. gada un2008. gada15. septembrī šai savienībai iznāca albums ar nosaukumu The Cosmos Rocks, kura dziesmas sarakstījuši gan Rodžerss, gan Mejs un Teilors. Grupa izjuka2009. gadā.

Stils

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Visbiežāk Queen tiek saukta vienkārši par rokgrupu, tomēr gadu gaitā viņi savā mūzikā ir izmantojuši daudzus skanējumus kāpoproks,[17]glemroks,[18]smagais roks,[18] progresīvais roks,[18] smagais metāls[18] un patdisko un operas mūziku.

Diskogrāfija

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Labāko dziesmu izlases

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. «Queen News March 2006:».Brian May. brianmay.com. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2013. gada 29. augustā. Skatīts: 2008. gada 28. augustā.
  2. 12«Queen win greatest live gig poll». BBC. 2005-10-09.
  3. «Queen Biography 1970:».Queen Zone. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2011. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 6. maijā.
  4. «Queen Biography 1971:».Queen Zone. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2008. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 28. augustā.
  5. «Queen:».Gregs Prato. Allmusic.
  6. «Queen II:».Gregs Prato. Allmusic.
  7. «Queen Biography:».Garijs Šarps Jangs. Rockdetector. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2007. gada 30. decembrī. Skatīts: 2008. gada 30. augustā.
  8. «A Night at the Opera:».Acoustic Sounds.
  9. «Queen rock on in poll:». BBC.
  10. «Queen Biography 1976:».Queen Zone. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2007. gada 11. martā. Skatīts: 2007. gada 15. februārī.
  11. 12«Jazz:».Rolling Stone (284).[novecojusi saite]
  12. «Inductees - The Vocal Group Hall of Fame Foundation:». Arhivēts nooriģināla, laiks: 2010. gada 30. novembrī. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijā.
  13. «Videos Online: Queen - Live Aid».Oberon1966. youtube.com.[novecojusi saite]
  14. «Freddie Mercury Biography».Hot Shot Digital.
  15. Georg Purvis.Queen Complete Works. Richmond: Reynolds & Hearn, 2007. 67. lpp.
  16. VH1 Legends: Queen-Viacom International, VH1, 1997.
  17. «Hot Space:».Gregs Prato. Allmusic.
  18. 1234«Queen:».Stīvens Tomass Elerveins. Allmusic.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Studijas albumi
Koncertieraksti
Izlases
Saistītie raksti
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Queen&oldid=3994347"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp