| Priežu krustknābis Loxia pytyopsittacus (Borkhausen, 1793) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
 Mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Žubīšu dzimta (Fringillidae) |
| Apakšdzimta | Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) |
| Ģints | Krustknābji (Loxia) |
| Suga | Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) |
 Priežu krustknābis Vikikrātuvē | |
Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela augumažubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājoEiropā unĀzijas rietumdaļā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
Priežu krustknābis ligzdoZiemeļeiropā, ietverotNorvēģiju,Zviedriju,Somiju unKrievijas ziemeļus līdzUrāliem, un tālākRietumsibīrijā līdzObas unIrtišas satecei. Tomēr nav sastopams galējos ziemeļos, kur sākas kalnutundra. Ligzdo arīIgaunijā, Latvijā,Lietuvā unBaltkrievijā.[3]
Nometnieks, bet rudeņos mēdz klejot uz dienvidiem, sasniedzotCentrāleiropu.[1][3]
Priežu krustknābisLatvijā ir rets ligzdotājs. Atsevišķos gados, iespējams, neligzdo vispār. Skaits ievērojami svārstās saistībā arskujkoku sēklu ražu. Līdzīgi svārstās arī klejojošo īpatņu skaits neligzdošanas laikā.[3]
Priežu krustknābis ir vidēji liels dziedātājputns ar krusteniskuknābi, kas piemērots, lai no čiekuriem izlobītu sēklas. Lielākais no visiemkrustknābjiem, grūti atšķirams no nedaudz mazākāegļu krustknābja.[4] Ķermeņa garums 16—18cm,spārnu plētums 27—33 cm, svars 44—69g.[4][5][6][7]
Raksturīgsdzimumu dimorfisms. Tēviņa apspalvojums ķieģeļusarkans, mātītes dzeltenzaļš ar pelēcīgu muguru. Spārni unaste tumšāki nekā pārējais ķermenis.Kājas,acis un knābis tumšibrūni. Jaunie putni brūnpelēki ar tumšākām svītrām. Jauno tēviņu apspalvojums ir dzeltens ar sārtiem vai sarkaniem laukumiem.[4][5][6] Kad mazuļi izšķiļas, to knābis ir taisns, līdzīgs kā citiem putniem. Tikai vēlāk tas sakrustojas un izliecas.[5]
Priežu krustknābim ļoti līdzīgi iregļu krustknābis unSkotijas krustknābis. Visvieglāk pirmo atšķirt pēc tā masīvā knābja, kuram ir plata un augsta pamatne un spēcīga apakšējā daļa. Līdz ar to knābis ir izteikti liekts, līdzīgspapagaiļa knābim.[4] Priežu krustknābim ir arī lielāka galva, masīvāks kakls un platākas krūtis. Sēžot zarā, stāja horizontālāka nekā egļu krustknābim.[6][7]
Priežu krustknābis mājo zemieņu atklātospriežu mežos, reizēm jauktuskujkoku mežos (areglēm unlapeglēm) vai jauktos arpīlādžiem. Klejojumu laikā sastopams arī jauktu koku vailapu koku mežos.[1]
Priežu krustknābis galvenokārt barojas ar priežusēklām, pumpuriem un jaunajiem zaru dzinumiem, kā arī ar egļu sēklām un dzinumiem.[1]
Ligzdošanas sezona ilgst no decembra līdz jūnija beigām.Ligzda būvēta no sausiem priežu vai egļu zariņiem, mizu stērbelītēm un priežu skujām, no iekšpuses izklāta arzāli,lapām,sūnām,ķērpjiem, augu dūnām, dzīvniekuvilnu un dažāmspalvām. Atrodas augstā priedē vai eglē, apmēram 3,5—20 m augstumā.[1][4]
Dējumā 3—5 zilizaļas vai baltasolas ar tumšiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 12—15 dienas, perē tikai mātīte. Tēviņš to tikmēr baro. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Pirmās dienas pēc putnēnu izšķilšanās mātīte joprojām paliek ligzdā, bet tēviņš baro ģimeni. Jaunie putni izlido apmēram 18—25 dienu vecumā. Vecāki turpina tos barot vēl vienu mēnesi.[1][4][5]
