| Pogroms |
|---|
 |
| Mērķis | pārsvarāebreji papildus arī citas etniskās grupas |
|---|
Pogroms (nokrievu:погро́м - ‘grautiņš’) ir vardarbīginemieri, kas tiek kūdīti ar mērķinoslepkavot vai padzīt etnisku vai reliģisku grupu. Šo terminu parasti lieto, lai apzīmētu uzbrukumusebrejiem.[1] Termins ienācis nokrievu valodas, lai aprakstītu 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma uzbrukumus ebrejiemKrievijas Impērijā (galvenokārtnometinājuma joslās). Retrospektīvi līdzīgus uzbrukumus ebrejiem, kas notikuši citā laikā un vietā, pārdēvēja par pogromiem. Mūsdienās šo terminu dažreiz izmanto, lai aprakstītu publiski sankcionētus uzbrukumus neebreju grupām. Pogroma izmēri var būt ļoti atšķirīgi, atkarībā no konkrētā incidenta, dažkārt to iznākums irslaktiņš.[2][3][4][5][6]
Pie nozīmīgākajiem pogromiem Krievijas Impērijā pieskaitāmiOdesas pogroms,Varšavas pogroms (1881),Kišiņevas pogroms (1903), Kijivas pogroms (1905) unBjalistokas pogroms (1906). Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma 1917. gadāAustrumeiropas varas cīņu laikā notika vairāki pogromi, tostarpĻvivas pogroms (1918) un Kijivas pogroms (1919). Nozīmīgākais pogroms, kas notikanacistiskajā Vācijā, bija 1938. gadaKristāla nakts. Vismaz 91 ebrejs tika nogalināts, vēl trīsdesmit tūkstoši arestēti un pēc tam ieslodzītikoncentrācijas nometnēs,[7] tūkstošsinagogas tika nodedzinātas un vairāk nekā septiņi tūkstoši ebreju uzņēmumu tika iznīcināti vai bojāti.[8][9] Bēdīgi slavenoOtrā pasaules kara pogromu vidū bija 1941. gadaFarhudsIrākā, 1941. gada jūlijaJasi pogromsRumānijā, kurā tika nogalināti vairāk nekā13 200 ebreju, kā arīJedvabnes pogromsVācijas okupētajā Polijā. Pēc Otrā pasaules kara notikušo pogromu vidū bija 1945. gadaTripoles pogroms, 1946. gadaKelces pogroms, 1947. gadaAlepo pogroms un 1955. gadaStambulas pogroms.
Šāda veida vardarbība notikusi arī pret citām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm. Piemēri ir1984. gada sikhu slaktiņš, kurā nogalināja 3000sikhu,[10] un 2002. gadaGudžaratas pogroms pretIndijasmusulmaņiem.[11]