Plātņu tektonika ir mūsdienuģeoloģiska teorija parlitosfēras kustību. Šīteorija apgalvo, kaZemes garoza sastāv no vairākāmtektoniskām plātnēm, kuras visu laiku atrodas pastāvīgā kustībā attiecībā vienai pret otru.Okeāniskā tipa Zemes garozas plātnes visu laiku atjaunojas,spredinga procesā veidojot jaunasvirsmas. Savukārtsubdukcijas dēļ okeāniskās plātnes tiek bīdītas zem kontinentālajām vai salu lokiem un iegrimst Zemesmantijā, kur tās izkūst. Plātņu tektonika skaidro arīzemestrīču,vulkānu izvirdumu veidošanos, kuri visbiežāk notiek tieši pie plātņu robežām.
1920. gadāAlfrēds Vegeners pirmo reizi izvirzīja teoriju, ka Zemes garoza kustas tieši tektonisko plātņu kustības rezultātā. Sākotnēji šī teorija neguva atbalstu no pārējiemzinātniekiem. Teorijas atdzimšana notika1960. gadā, kad tika iegūti dati no okeānu dzīļumērījumiem, kuri liecināja par plātņu paplašināšanos unsubdukciju (palīšanu zem citām plātnēm). Šie priekšstati apvienojumā ar vecokontinentu dreifēšanas teoriju izveidoja plātņu tektonikas mūsdienu teoriju, kura drīz vien kļuva par vispārpieņemtukoncepciju zinātnēs parZemi.
20. gadsimta sākumā teorētiskajāģeoloģijā tika izvirzītakontrakciju hipotēze. Tas ir,Zeme atdziest līdzīgi tikko izceptamābolam, respektīvi, uz tās virsmas veidojas grumbas, ko dēvējam parkalniem. Šīs idejas tālāk attīstījāsģeosinklināles teorijā, kura ir izveidota uz kroku būvju studiju pamata. Šo teoriju noformulējaDž. Dens, kasizostāzes principu pievienoja pie kontrakciju hipotēzes. Saskaņā ar šo koncepciju Zemes garoza sastāvēja nogranīta (zem kontinentiem) unbazalta (zem okeāniem). Saspiežoties okeānadziļvagām, rodas tangenciālie spēki, kuri savukārt virzakontinentus. Tādā veidā veidojaskalnu grēdas, kuras laika gaitā noārdās. Viela, kura noārdās, nonāk atpakaļ dziļvagās.
Zemes tektoniskajām plātnēm robežas ir aptuvenas. Tās iedala primārajās, sekundārajās un terciālajās plātnēs. Uz primārajām balstās 6 kontinenti un Klusais okeāns. Sekundārās plātnes platības ziņā ir mazākas par primārajām, savukārt terciālās plātnes ir primāro un sekundāro plātņu daļas.