Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Plātņu tektonika

Vikipēdijas lapa
Zemes garozas plātņu kustība

Plātņu tektonika ir mūsdienuģeoloģiska teorija parlitosfēras kustību. Šīteorija apgalvo, kaZemes garoza sastāv no vairākāmtektoniskām plātnēm, kuras visu laiku atrodas pastāvīgā kustībā attiecībā vienai pret otru.Okeāniskā tipa Zemes garozas plātnes visu laiku atjaunojas,spredinga procesā veidojot jaunasvirsmas. Savukārtsubdukcijas dēļ okeāniskās plātnes tiek bīdītas zem kontinentālajām vai salu lokiem un iegrimst Zemesmantijā, kur tās izkūst. Plātņu tektonika skaidro arīzemestrīču,vulkānu izvirdumu veidošanos, kuri visbiežāk notiek tieši pie plātņu robežām.

1920. gadāAlfrēds Vegeners pirmo reizi izvirzīja teoriju, ka Zemes garoza kustas tieši tektonisko plātņu kustības rezultātā. Sākotnēji šī teorija neguva atbalstu no pārējiemzinātniekiem. Teorijas atdzimšana notika1960. gadā, kad tika iegūti dati no okeānu dzīļumērījumiem, kuri liecināja par plātņu paplašināšanos unsubdukciju (palīšanu zem citām plātnēm). Šie priekšstati apvienojumā ar vecokontinentu dreifēšanas teoriju izveidoja plātņu tektonikas mūsdienu teoriju, kura drīz vien kļuva par vispārpieņemtukoncepciju zinātnēs parZemi.

Teorijas vēsture

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

20. gadsimta sākumā teorētiskajāģeoloģijā tika izvirzītakontrakciju hipotēze. Tas ir,Zeme atdziest līdzīgi tikko izceptamābolam, respektīvi, uz tās virsmas veidojas grumbas, ko dēvējam parkalniem. Šīs idejas tālāk attīstījāsģeosinklināles teorijā, kura ir izveidota uz kroku būvju studiju pamata. Šo teoriju noformulējaDž. Dens, kasizostāzes principu pievienoja pie kontrakciju hipotēzes. Saskaņā ar šo koncepciju Zemes garoza sastāvēja nogranīta (zem kontinentiem) unbazalta (zem okeāniem). Saspiežoties okeānadziļvagām, rodas tangenciālie spēki, kuri savukārt virzakontinentus. Tādā veidā veidojaskalnu grēdas, kuras laika gaitā noārdās. Viela, kura noārdās, nonāk atpakaļ dziļvagās.

Tektoniskās plātnes

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Zemes galvenās plātnes[1]
Shows the extent and boundaries of tectonic plates, with superimposed outlines of the continents they support
nosaukumsplatība
106 km2
103.3
78.0
75.9
67.8
60.9
47.2
43.6

Zemes tektoniskajām plātnēm robežas ir aptuvenas. Tās iedala primārajās, sekundārajās un terciālajās plātnēs. Uz primārajām balstās 6 kontinenti un Klusais okeāns. Sekundārās plātnes platības ziņā ir mazākas par primārajām, savukārt terciālās plātnes ir primāro un sekundāro plātņu daļas.

Primārās plātnes

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Sekundārās plātnes

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Terciālās plātnes

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
primārās un sekundārās plātnesterciālās plātnes
Āfrikas plātne
Antarktīdas plātne
Austrālijas plātne
Arābijas plātne
Dienvidamerikas plātne
Eirāzijas plātne
Klusā okeāna plātne
Kokosu plātne
Indijas plātne
Huana de Fuka plātne
Naskas plātne
Filipīnu plātne
Skotijas plātne
Ziemeļamerikas plātne

Skatīt arī

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. ^ Brown, W. K.; Wohletz (2005). "SFT and the Earth's Tectonic Plates". Los Alamos National Laboratory. Retrieved 2007-03-02.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arģeoloģiju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Plātņu_tektonika&oldid=4354294"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp