Pjotrs Stolipins (krievu:Пётр Аркадьевич Столыпин; dzimis1862. gada14. aprīlī[v.s.2. aprīlī], miris1911. gada18. septembrī[v.s.5. septembrī]) bija krievu politiķis, iekšlietu ministrs unKrievijas Impērijas premjerministrs. Pazīstams kā viens no1905. gada revolūcijas galvenajiem pretiniekiem un t.s.Stolipina agrārās reformas ieviesējiem.
Nogalinātsatentātā, ko veica anarhistsDmitrijs Bogrovs.
Dzimis augstmaņu ģimenēDrēzdenē, kur māte bija atbraukusi apciemot radus. Bērnību pavadīja Seredņikovas ciemāMaskavas guberņā unŽemaitijā Kalnaberžes muižā (Kalnaberžė) pieĶēdaiņiem. Ģimnāzijā mācījāsViļņā unOrlā. Studēja fiziku un matemātikuSanktpēterburgas Universitātē. Pēc universitātes beigšanas strādāja valsts darbā. No 1889. līdz 1902. gadam Stolipins darbojāsKauņā, kur bija apriņķa muižniecības vadītājs (Уездный предводитель дворянства).
1902. gada 30. maijā Stolipinu iecēla parGrodņas guberņas, 1903. gada 15. februārī parSaratovas guberņas gubernatoru. Enerģiski rīkojoties, Stolipinam1905. gada revolūcijas laikā izdevās atgūt valdības kontroli pār guberņu. 1906. gada 26. aprīlī Stolipins tika iecelts par Krievijas iekšlietu ministru. Kad Krievijas imperatorsNikolajs II 1906. gada jūlijā atlaidaPirmo Valsts domi, Stolipins tika iecelts par Krievijas premjerministru.
Ieviešot paātrinātus tiesas procesus un citus procesus, Stolipina valdībai lielā mērā izdevās savaldīt un neitralizēt 1905. gada revolūcijas procesus. 1907. gada jūnijā tika atlaista arīOtrā Valsts dome. Lai izveidotu zemnieku — zemes īpašnieku slāni un sašaurinātu revolūcijas sociālo bāzi, tika veiktaekonomiskā reforma, ļaujot laukos attīstīties zemnieku individuālajām saimniecībām.
No 1905. līdz 1911. gadam pret Stolipinu tika veikti 11 atentāti, 1911. gada 14. septembrī (pēc jaunā stila)Kijivas teātrī operas izrādes laikā Stolipinu sašāva anarhistsDmitrijs Bogrovs. Pēc četrām dienām Stolipins mira. Pamatojoties uz Stolipina testamenta pirmo rindu "Gribu, lai mani apglabā tur, kur mani nogalinās", apglabāts Kijivā.
