Pestīšanas jēdziens ir sastopams daudzās reliģijās, taču tas var tikt interpretēts ļoti dažādi.
Islāmā pestīšana nozīmē glābšanu no grēkiem un nokļūšanuDžannā (paradīzē). Pestīšana tiek panākta ar ticībuAllāham, sekojot Viņa pavēlēm, veicot labus darbus un nožēlojot grēkus. Musulmaņi tic, ka viņu liktenis pēc nāves ir atkarīgs no Allāha žēlastības un viņu dzīves darbībām.
Budismā pestīšana tiek saprasta kānirvāna, kas nozīmē atbrīvošanos no ciešanām, vēlmēm un atkārtotām dzimšanām. Nirvānu var sasniegt, sekojotBudas astoņkārtīgajam ceļam, kas ietver pareizu izpratni, pareizu domāšanu, pareizu runu, pareizu darbību, pareizu dzīvesveidu, pareizu centību, pareizu uzmanību un pareizu koncentrēšanos.
Jūdaismā pestīšanas jēdziens ir saistīts ar taisnību un dzīvošanu saskaņā ar Dieva baušļiem (Micvām). Pestīšana var nozīmēt gan individuālu glābšanu, gan kolektīvu Izraēla tautas atjaunošanu. Jūdaismā nav tik izteiktas koncentrēšanās uz pēcnāves dzīvi, kā daudzās citās reliģijās, taču tiek uzsvērta ticība Dieva taisnībai un žēlastībai.
Hinduismā pestīšana tiek saukta parmokšu vaimukti. Tā nozīmē atbrīvošanos nosansāras (dzimšanas un nāves cikla) un apvienošanos ar augstāko realitāti vai dievišķo būtni. To var sasniegt, praktizējot dažādas jogas formas, sekojot dharmai (morālajiem pienākumiem) un iegūstot zināšanas (jnāna) par savu patieso būtību.
Sikhismā pestīšana ir atbrīvošanās noreinkarnācijas cikla un apvienošanās ar Dievu. To var sasniegt caurmeditāciju uz Dieva vārdu (Naam Simran),altruismu, sekojot guru mācībām un dzīvojot taisnīgu un godīgu dzīvi.
